Viens no pirmajiem viedokļiem par šo, ko izlasīju:
"neierubījos, kāpēc tāds cepiens par tiem sešiem bauru mocekļiem, kas aizkavējušies nepālā. tjipa, cietušo starp viņiem nav, badā neviens nemirst, dzemdēt netaisās. ja bija pietiekami daudz piķa močīt tādu gabalu meklēt piedzīvojumus vai garīgumu, it kā vajadzētu pietikt arī piķim, par ko samesties viena helikoptera īrei, vai garīgumam, no kura pārtikt, kamēr tiek sniegta palīdzība tiešām cietušajiem. gribēja asas izjūtas, dabūja. kāda atbildība par to, ka uzrāpties kalnā viņi prata, a norāpties neprot, būtu jāizjūt man, tev vai tam onkam, kas šobrīd kioskā pērk smēķus?"
(Edmunds Frīvalds Feisbukā).
Lielā mērā joprojām piekrītu.
