Es vēl varu piespēlēt sendienu atmiņas -starp Valmieras un Avotu - kino "21 jūnijs"(?) kurā rādīja diezgan labas filmas, jo atceros ka stāvētas baigās rindas.Blakus kaut kāds kafejužņiks, uz stūra biznesa centra vietā kocene. Uz Avotu un Ģertrūdes stūra diezgan unikāla parādība -makšķernieku veikals, kas nostāvējis jau no 93. gada.
Brīvības/Gertr. stūrī bija smalks konfekšu veikals. Kad ap 67-68 gadu bija iebraucis kuģis ar Anglijas skolniekiem, mēs viņus pavadījām ekskursijā. Pie tā veikala ārā stāvēja milzīga cukura rinda, šī smiedamies fotografēja. Mums bija kauns.
Tas ,ka ielas nobeigumā ir divas 'ēkas pārsviestas pāri, ar caurbrauktuvēm pats par sevi nemaz nav slikti. Krāsainie stemalīti un alumīnijs pat šodien izskatās tīri normāli. 80. gadu sākumā bija baigi progresīvs risinājums, speciāli brauca uz Doņecku izvēlēties.
Par Doņecku man te sāka atmiņas stāstīt -papeles, alumīnijs un veikalos īsts Šveices siers