Šoreiz man ir jālūdz līdzcilvēku palīdzība.
Manā pagalmā ir melns runčuks. Pieļauju, ka gados, jo šeit dzīvo jau sen.
Jau pagājušā gada vasarā pamanīju, ka minka saslimis – acis sapūžņojušas, deguns ar strutām, mute šķiba, knapi elpoja, pa degunu nāca zaļš ķīselis. Visi kaimiņi pārsvarā viņu trenkā, dzen prom, sauc par kropli, mironi u.t.t. Viņš nevienam neuzticas, tai skaitā man. Vairākkārt neveiksmīgi mēģināju ķert, bet bez rezultātiem. Arī ar ķerambūri nekas neizdevās – salīda visi citi, tikai ne melnais slimiķītis.
Vienīgais, kam melnais minks kaut nedaudz uzticās, ir ilggadējais barotājs. Onkulim iedevu Vetri dmg, lūdzu kaut to piepilināt viņam pie ēdiena, jo onkulis teica, ka vienmēr melnajam dodot labāku barību, mēģinot malto liellopu padot, konserviņus. Teicās, ka pilinājis klāt barībai iedotos pilienus. Un ik pa laikam devis arī kādas tabletītes, ko vetaptiekā viņam ieteikuši. Pieļauju, ka kādas antibiotikas, bet mulsina tas „ik pa laikam”. Bet lai nu būtu. Nav pamata neuzticēties. Diemžēl nekādu uzlabojumu dižu melnītim nemanīju. Lūdzu onkuļa palīdzību melnā noķeršanā, viņš solījās palīdzēt, jo it kā ļaujoties paglāstīt, bet pēc tam atteica, jo melnais viņu saskrāpējis un aizmucis, negrib viņu sabiedēt vēl vairāk. Tā arī viss turpinājās līdz rudenim, kad minka pazuda. Pieļāvu jau visbēdīgākās beigas.
Taču tagad minks atkal parādījies. Pagrabs mums atkal uz vasaru tika aiztaisīts ciet, acīmredzot, viņš tur bija slēpies un nu iznāca uz ielas. Diemžēl skats joprojām bēdīgs. Acis abas vaļā un degunam nav tik daudz zaļo strutu, kā pagājušogad, bet viņa kažoks ir nekāds, pats gaužām izkāmējis (kā Valītis, kad viņu paņēmu), mugurkauls izspiedies, ribas arī, ausīm nav apmatojuma, astes gals izskatās cietis, elpo pārsvarā caur muti, deguns ciet. Ir apātisks, īsti nereaģē uz apkārt notiekošo, pārsvarā guļ. Man ir aizdomas, ka viņš ir arī kurls vai arī slikti dzird, jo nereti guļ uz braucamās daļas un nereaģē, kad mašīna piebrauc galīgi klāt. Baidos, ka viņu var nobraukt, jo viņš tāds slimiņš te nevienam nepatīk. Mēģināju viņam atkal pielabināties, lai noķertu. Gan ar Gourmet konserviņiem, ar kuriem lielāko daļu ielas kaķu izdevies noķert, gan vistas fileju, gan Hills AD konserviem, bet, šķiet, viņš neko nesaož. Pat tad, kad barību pastumju viņam zem deguna, viņš uz to pat nepaskatās, nekā nereaģē. Šaubos, ka viņš vispār ko ēd. Neesmu redzējusi. Mēģināju viņu arī noķert, pielavoties, kad viņš guļ un nedzird, bet, tiklīdz viņu ķer, viņš saņem spēkus, sāk trakot un izraujas, pēc tam vairākas dienas pazūd. Iedevu onkulim Fell-o-lysine, lai paber pie barības, lai vismaz kaut kas minkam palīdz, bet atkal – uzlabojums nav manāms.
Man nolaižas rokas, jo viņam nevaru nekā palīdzēt. Bet saprotu, ka minks pats grib dzīvot, ja reiz tik bēdīgā stāvoklī, kā bija pagājušogad, izdevās izdzīvot līdz šodienai. Bet saprotu arī to, ka ilgi viņš tā vairs neizvilks. Vai nu lēnām izdzisīs, kad organisms nogurs cīnīties, vai arī viņu kāds nobrauks, kad viņš nepaspēs aizmukt no mašīnas, vai kā citādi likvidēs.
Tāpēc meklēju palīdzību.
Vispirms jau kādu, kas varētu veiksmīgi viņu noķert, jo mani neveiklie mēģinājumi viņu ir padarījuši tikai tramīgāku, turklāt nu jau baidos viņam radīt papildus uztraukumus viņa līdzšinējā stāvoklī.
Un nākamais – kādu, kas varētu viņu uzņemt pagaidu mājās uz ārstēšanas periodu. Labprāt to darītu pati, jo viņš man sirsniņai ļoti tuvs kaķītis (mana vājība uz melnajiem), bet diemžēl šobrīd ne fiziski, ne finansiāli to nevaru atļauties Garfīlda dēļ. Kamēr Garfīlds nav dabūts uz ķepām un samērā stabilā stāvoklī, nevaru riskēt ar vēl vienu smago gadījumu, jo baidos, ka tā apdraudēšu abus.
Vai varam arī šoreiz sadoties rokās, lai palīdzētu mazajam cīnītājam?
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
