Man liekas, ka jebkurā birojā, kur kaut ko taisa pasūtītājiem -vizīkartes, logo, māju vai kuģi, ir bariem zemāka līmeņa darbinieku, kas pasūtītājus acīs mūžam neredz. Ar šefu -uzdevuma devēju gan jāsatiekas..Tāpat kā banku augstceltnēs taču sēž čaklās skudras, kas kaut ko rēķina un raksta.
Tieši tā. Jebkāda veida izpildītājs - šuvējs, galdnieks, datoriķis... Bet pilnīgi bez komunikācijas nesanāks dzīvot. Arī apkopējai ir priekšnieks, un var gadīties kāds aizkavējies vai agrīns darbinieks, ar ko vismaz jāsasveicinās.
Ja vispār ne ar vienu -tad mežā ogas lasīt
Un kur tās ogas likt? Tāpat kādam jānodod. Nedod die's, mežsargs vai cits ogotājs pienāks... Ko tad?
Ja nu vienīgi vadāt līdzi Rīgas melno suni (nu to, kas sievieti saplosījis) un kādu radinieku, kas neriebjas, pataisīt par savu menedžeri, lai nes tās ogas uzpircējam.
Bet principā problēma ir. Kaut kāda deva svešu ļaužu diemžēl ir neizbēgama, ja gribi kaut ko ienesīgāku par fabrikas darbgaldu.
