Jā, "Tie esam mēs"/"This Is Us", man ļoti patika pirmā sērija, bet biju gaidījusi pievēršanos citam virzienam - vairāk psiholoģiski filozofiskajam, tā vietā otrajā sērijā bija runas par un ap to, kā divi cilvēki ar lielāku svaru diezgan mokoši vada laiku sporta zālē, un tad es izslēdzu ārā... Protams, vienmēr var dot otro un nākamās iespējas, bet seriāli arī nav nekas tik nopietni svarīgs.
Pēc Stīvena Kinga, jaunais seriāls "The Mist", ideja ļoti patīk, labprāt pakavēju laiku ar tāda veida mistiski trilleriskiem pastāstiem, skatīties skatos, fonā, jo tie uzspēlētie, nenopietnie specefekti vienkārši izraisa vīpsnu/smaidu/vietām pat reāli nāk smiekli.
Pagaidām tīri labi patīk detektīvseriāls "The Loch", tāds reālistiskāks, var teikt, klasisks un tīri detektīvizmeklēšanas sarunu un vainīgā meklēšanas stāsts.
Tad vēl skatīšanās procesā ir seriāls "Broken". Kā raksturot, īsti nezinu, kaut kas no psiholoģijas, kaut kas no dzīves. Par garīdznieku, kas nebūt nav šabloniski pareizs un svēts. Par viņa saziņu ar kādas nelielas draudzes apmeklētājiem. Varbūt jāsaka, ka ir šādi tādi depresīvi momenti. Nav arī ātra sižeta. Gandrīzvai, kā dzīvē. Ar to atšķirību, ka Latvijā tomēr ir citādāka dzīve, citi apstākļi, bet kopumā, jā, kā neizskaistinātā dzīvē. Par to, ko garāmejot neredzam, kas notiek aiz mājokļu durvīm. Jo no malas jau var šķist, ka, ā tā jau tipiska māte ar saviem bērniem vai, tā tur blondīne zīmola mētelī. Bet... dzīvē tā nav. Tikai ārējie iespaidi ir virspusēji.
Tas laikam patreiz viss...
