Jaunatklātās grāmatas

[fiasko]

Narinē Abgarjana "No debesīm nokrita trīs āboli"
Tā pati armēņu autore, kas "Maņuņai", ko laikam iepriekš esmu pieminējusi.
Skumji laba. Par izzūdošajiem mazciemiem, šoreiz kalnos. Par vecajiem ļaudīm, viņu dzīvi, sadzīvi, ticību, attiecībām. Ar maz gaismas stariņu par nākotni. Konkrēts laiks nav minēts, bet domāju 20. gadsimta 60.-70. gadi varētu būt, kaut arī tam maza nozīme, tur kalnos dzīvei savs ritms.


Noteikti iesaku! Rakstīts tekoši, tad nošausminājos par notikumiem, tad sasmējos balsī.

[reno]

Man patika Manuņa, pieteikšos biblenē uz šo

[reno]

Lasu "3 ābolus "-tiešām gan smaids, gan šausmas. Mani fascinē bagātais, tēlainais stāstījums. Aprakstītais laiks taču iznāk 80. gadu beigas, un "karš" -Karabahas konflikts ar Azerbaidžānu -es pareizi saprotu? No ārpasaules gandrīz pilnīgi nošķirts kalnu ciemats tā varētu dzīvot.

[Minne]

Jauno Mārjas Kangro "Stikla bērns" neviena nav lasījusi?

Man vēl kkad reno jāieraksta par Šantarāmu

[Luīze]

Pašlaik lasu   Tahīrs Šahs        Kalifa nams jeb gads Kasablankā

Stāsts ir interesants, par jautru gan nenosauktu. Jau pēc pārdesmit lappusēm zūd jebkāda vēlēšanās uz savas ādas izbaudīt skaistas, pamestas mājas remontēšanu un zināmā mērā vispār mēģināt dzīvot Marokā. Marokāņi parādīti no gaužām nepievilcīgas puses. Autors ir no angļu/afgāņu ģimenes, nemusulmanis, ar savu indiešu sievu un bērniem aizbēdzis no Londonas drēgnuma. Nopircis Kasablankā milzīgu māju, pilnu ar džiniem -musulmaņi tiem nesatricināmi tic un visi diezgan murgainie remonti un vispār notikumi lielā mērā pakļauti šai ticībai

Es nupat izlasīju. Patika. Reno jau pateica par vājprātīgo ticēšanu džiniem. Grāmatā bija epizode, kad saimnieka ģimene saindējās. Tika konstatēts, ka saindēšanās avots ir aka pagalmā - jauna, ar tīru ūdeni. Vietējais apkalpojošais personāls kategoriski apgalvoja, ka ūdeni saindējis džins. Izrādījās, ka viens no personāla katru vakaru metis akā pa pusvistai kā ziedojumu džinam. Mja...
Un kā viņi tur žūpo... melo... vienlaikus baidās no teroristiem un tas viss tik cilvēcīgi aprakstīts.
Iesaku.

[nakata kngs]

Nu tad es atskaitīšos par savējo
Stīga Lārsona turpinājums -
Dāvids Lāgerkrancs   Meitene, kas meklēja savu ēnu  ***
gluži normāli, lasīt var. Larsonam trešā grāmata arī nebija tik laba, kā pimās

..arvien vājāk raksta Dāvids, lielas šaubas, ka spēs uzrakstīt atlikušos 5 romānus Millenium sērijā..Galvenie tēli no literāra skatu punkta kļūst arvien neizteiksmīgāki un nabadzīgāki - neinteresanti kā varoņi...iespējams Stīgs pirmajos 3 romānos tik daudz ielicis savu galveno varoņu raksturos un izdarībās, ka Dāvidam trūkst fantāzijas izdomāt ko jaunu, bet atkārtot to, ko sarakstījis Lārsons ar nav labi un pareizi...normāli, ja varoņi evolucionētu, mainītos...iet tak laiks, vecāki paliek, varbūt kādas slimības un kaites sākas...tam pašam Mikaēlam - nav vairs puika!:)Arī tēma patukša...šoreiz cīņa ar psihiatriem!...cik nojaušu, tad Stīgs, uzmetot melnrakstu visiem desmit Millenium romāniem , šo 5.grāmatu bija paredzējis par psihiatriju un psihiatriem...jau teicu, ka šī tēma Dāvida darbā ir patukša...laikam jau tik daudz, cik Lārsons bija melnrakstos atstājis..Bet mēs tak zinām no Latvijas pieredzes - kādas kaislības ap Rudzīti, tur tak rakstīt un rakstīt... a šajā  romānā tukšums un vilšanās...Arī grāmatas biezums - puse no Larsona  grāmatas....tā kā visas 3 Millenium pirmās grāmatas ir apmēram vienādā biezumā, un jādomā, ka Stīgs pieturētos pie šī apjoma, tad Dāvids ir pusi nohaltūrējis...pietrūka talanta?Ja tiek rakstīti turpmākie pieci darbi šajā sērijā pēc Larsona melnrakstiem, tad ieteiktu tos veidot kā komiksus!
Lāšona idejas paliktu, darbība norisinās un nav vilšanās par sliktu literatūru....un kas vainas komiksiem?...es šad tad dažādībai apskatos!

[magda]

 Džons Viljamss. Stouners. 

 Iesaku! Tulkojusi Silvija Brice, un tas vien ir kvalitātes rādītājs! Pēc daudzajiem košvāku bestselleriem- kaut kas rāmi dziļš un saturīgs!

[Spārka]

tas vien ir kvalitātes rādītājs

Es vienmēr skatos tulkotāju.

[Luīze]

Džons Viljamss. Stouners. 

 Iesaku! Tulkojusi Silvija Brice, un tas vien ir kvalitātes rādītājs! Pēc daudzajiem košvāku bestselleriem- kaut kas rāmi dziļš un saturīgs!

Man likās pārāk rāmi dziļš. Nu bet gaumes lieta.

[fiasko]

Es vienmēr skatos tulkotāju.

Aha, es arī! Savulaik pat itāļu lubenes bija lasāmas Daces Meieres tulkojumā

[reno]

Žoels Dikērs "Baltimori" ****


Grāmata par trīs jaunekļiem ar spožām nākotnes perspektīvām, kuru sapņus izposta skaudība, greizsirdība un nodevība. Galvenais varonis ir rakstnieks un, rakstot savu romānu, pamazām noskaidro, kas īsti izraisīja notikumu lavīnu.


No savas puses piebildīšu, ka visai bieži bija varoņu nonākšana situācijās, kuras var pārprast, taču nevis noskaidrot, kas notiek, bet skriet prom ar absolūtu pārliecību par savu taisnību un pēc tam kategoriski atteikties kādu uzklausīt. Bija situācijas, kur vajadzēja pieņemt lēmumu, balstoties uz veselo saprātu, bet tā vietā varonis stūrgalvīgi turējās pie sava vienīgā pareizā viedokļa, ko vēlāk nācās nožēlot.


Kopumā grāmata ir interesanta un baudāma tāpat kā pirmais Ž.Dikēra romāns "Patiesība par Harija Kebēra lietu".

Beidzot tiku pie šīs grāmatas -patika. Jaunības maksimālisms un ietiepība -un kāda notikumu lavīna

[nakata kngs]

Džons Viljamss. Stouners. 

 Iesaku! Tulkojusi Silvija Brice, un tas vien ir kvalitātes rādītājs! Pēc daudzajiem košvāku bestselleriem- kaut kas rāmi dziļš un saturīgs!

es Stouneru paspēju noslavēt vēl sapā!....sanāca, ka lasīju tieši pirms Làgerkranca pirmās (zirnekļu) meitenes...un tad jau domāju, nu, cik vāji raksta tas Lāgerkrancs....bet to viņam drusku piedevu, jo sapratu, ka pēc Stounera šedevra , tas Làgerkrancs tāds pavājš....
Un kas tā par zīmi?
Es uzrakstu atsauksmi par Làgerkranca vàjo varējumu un tūlīt Magda man atgādina Stouneru, kurš literāri iznīcinàja to zirnekļu meiteni....tā ir zīme no debesīm?
Magda, Tu esi enģelis vai feja?

[magda]

..... ojjjj, ne enģels, ne feja (lai kā ar gribētos tādai būt)))  . Bet lasīt man patīk, lasu daudz, tikai slinkums un nevaļa dalīties iespaidos.

[nakata kngs]

Nosauc vēl kàdas, ko esi lasījusis ...gaume lieliska, var uzticēties !

[Luīze]

JP Delaney "Tici man" *****

Latviski izdots autora otrais psiholoģiskās spriedzes romāns. Stila ziņā līdzīgs iepriekšējam - "Mikimoto pērles". Galvenā varone ir aktrise, kas piestrādā par vīriešu pavedinātāju piekrāpto sievu uzdevumā, notiek slepkavība, varone tiek iesaistīta policijas uzdevumā, lai atmaskotu slepkavu. Romānu caurvij Bodlēra dzeja kā izvirtību un slepkavību cildinājums. Galvenie varoņi nepārtraukti manipulē viens ar otru, un nekas nav tā, kā izskatās. Robežas starp talantīgu tēlojumu un patiesību praktiski nav nosakāmas.

Romāna anotācijā teikts, ka ar pseidonīmu JP Delaney psiholoģiskās spriedzes žanra romānus raksta kāds citā jomā pazīstams literāts. Interesanti, kurš....