Jaunatklātās grāmatas

[nakata kngs]

Ja man kāds jautās, kāpēc aizelsdamās raudāju, lasot pēdejās 30 lappuses, atbildēt nespēšu. Vibrēju, asaras bira kā pupas.

laikam palika kādu žēl?....lielākoties cilvēks raud, kad sevis žēl, iespējams pati tik ļoti iedzīvojies tajā varonī, ka žēloji sevi ...tai grāmatas dāmai laikam pavisam švaki gāja...

[Amālija]

Ne sevis žêl, ne citu žêl. Arī dāma tāda nosacīta. Tur burvīgi par dzīvi pateikts. Daudzos slăņos un dimensijās.
Un asaras bija siltās.

[Amālija]

Šodien paņĕmu: Jana Egle "Dzimśanas diena". Primo Levi "Atelpa". Rita Petrićeka "Bertrams Rozenbergs. Fiat justitia" - šì pèc kapu apmeklějuma.

[fiasko]

Lasu Kristīnas Sabaļauskaites "Pedējo imperatori" - patiesa bauda gan satura, gan valodas dēļ. Teikumus var lasīt un pārlasīt, izgaršojot vēstījumu. Tā jau jābūt, ja laba autore un laba tulkotāja, Dace Meiere.
Un domas par to, cik drausmīgs laiks tas 18. gs. sākums. Ļoti gribētos uzzināt vairāk, cik daudz ir autores interpretācija un fantāzija, cik daudz ir izpētītu faktu.

[Luīze]

Aleksandra Mariņina "Rūgtais kvests"
Lieku šajā tēmā, jo šoreiz īsti nav detektīvs. Grāmatai 3 daļas. Lasīju ar interesi un visu laiku gaidīju, kad un kurš būs līķis. Līķi tā arī nesagaidīju, toties guvu diezgan plašu ieskatu Gorkija daiļradē. Un atcerējos padomju laikus.

[kvadra]

Nu i labi, ka bez līķa, nevajag arī    Manuprāt, Mariņina tieši kā detektīvu autore ir... nu tā... Brīžam risinājumi tādi samocīti... Bet kā psiholoģisko romānu autore vienkārši fantastiska, tādi raksturi, tādi iekšējie monologi, tāda valoda! Plus vēl arī kaut kāds izziņas materiāls mēdz būt klāt. Es kaifu ķeru lasot. Priecāšos, ja viņa vairāk rakstīs šajā, nevis detektīvu lauciņā.

[Nāra]

Man liekas, ka viņa pēdējā laikā vairs arī īsti detektīvus neraksta, tā ka līķis nav obligāti.

[magda]

M. Harisone "Zeltainais miežu lauks". Tulkojusi Silvija Brice. Tas vien jau izsaka daudz...! Cik labi,ka vēl kāds raksta, tulko, izdod tādas grāmatas! Bauda lasīt- no pirmā līdz pēdējam vārdam!

[Luīze]

Katrīna Randela "Čells, Sofija un Parīzes jumti" *****
Kuģim nogrimstot, ūdenī tiek atrasts čella futlāris un tajā - gadu veca meitenīte. Glābējs ir ekscentrisks un laipns zinātnieks un paņem bērnu pie sevis. Kad meitenei paliek 12 gadi, "bāriņtiesa" (vai kā tur to iestādi Anglijā sauca) nolemj, ka vientuļš vīrietis nedrīkst turpināt audzināt gandrīz pieaugušu sievieškārtas bērnu un paziņo, ka turpmāk viņai būs jādzīvo bāreņu patversmē. Abi nolemj bēgt.
Ļoti sirsnīgs stāsts ar laimīgām beigām. Burvīgi dialogi.

[reno]

Beidzot arī man grāmata, kas nav detektīvs, trilleris vai sadzīves romāns ( tā man gribētos dēvēt t.s. dāmu romānus)
Kārena  Gilesē  Ko atnes viļņi  ****

Kas notiek, kad pēc 15 gadiem satiekas cilvēki, kuru dzīves nav izdevušās, kā sapņots

[Amālija]

Sāra Pinboro. Viņai nemanot. Psiholoğisks trilleris. Ar īpatněju nobeigumu. Retā grāmata, kurā iemetu acis nobeigumā. Uz pāris sekunděm. Izlasīju, bet ne to. Beigu děļ vien iesaku.

[reno]

Svaigi no bibliotēkas, par Bitēm un Miežiem īpaši priecājos

Maja Lunde             Bišu vēsture
Melisa Harisone       Zeltainais miežu lauks
Pēters Hēgs             Sūzanas efekts-----reklamē kā Ziloņkopēju, nevis Smillas autoru
Riku korhonens        Ārstu romāns ---    man medicīnas tēmas nepatīk, bet somi parasti ir labi un Maima Grīnberga tulkojusi
Inguna Dimante     Ilūziju spēles ---    tradicionāli vienmēr paņemu arī latviešu autorus

Pilnīgi izlemt nevaru, ar ko sākt

[fiasko]

Maikls Ondatje. Ēnas pār Temzu.


1945. gads Londonā, kas divu pusaudžu vecāki tos pamet vienu ar aizbildni, un tikai vēlāk viņi saprot un uzzina, kas noticis, kādēļ tā noticis.
Noskaņas ziņā man ļoti patika, īpaši pirmā daļa, kad tiešām stāsts par viņu dzīvi, satiktajiem cilvēkiem, tāda noskaņas daļa. Tālāk dēls pamazām uzzina, pētot materiālus, kas tad īsti noticis un kādēļ tā.
Vispār iesaku.


https://satori.lv/book/enas-par-temzu

[sanda]

Maikls Ondatje, kad es vēl lasīju grāmatas, pēc izcilā "Angļu pacienta" man šķita neapšaubāmas kvalitātes simbols. Filma pēc šīs grāmatas ir pavisam cits meistardarbs un obligāti jāskatās uz lielā ekrāna.
Kārdinājums būtu kaut ko lasīt no šī autora, bet varbūt noturēšos vai laika nebūs.

[reno]

Zeltainais miežu lauks man mazliet atgādināja Straumēnus, vismaz sākumā -tas plašais, rāmais stāstījums. Brīnišķīgas lappuses.

Fantastiska valoda, protams. Grāmatas sākumā karte -Garā strēle, Vidējā lanka, Zaļais lāms ar Zirgu dīķi

Es zināju vārdu "lāma" -sekla peļķe. Vai lāms ir pašdarinājums? Bet tik piemēroti skan.