Kā parasti, lasu vairākas uzreiz, atkarībā no noskaņojuma (varbūt tādēļ pēc kāda laika sižetus neatceros)
Lusindas Railijas pēdējo grāmatu "Pazudusī māsa" lasu zināmā mērā kārtības labad, gala iznākums īpaši neinteresē, bet lai nu būtu. Esmu tikai sākumā, un sasmīdināja aizvēsturiska izskata koki, kas esot PAT vairāk kā 100 gadus veci, pārdomas,vai Toronto ir samērā tuvu Ņujorkai. Grāmata bieza, tātad sarežģījumu būs daudz
Toties ļoti laba ir Megija O"Farela Mana mīlnieka mīļotā *****
Mazliet grūti ielasīties, jo pārāk ierasti tie attiecību romāni, kur viss risinās diezgan standartizēti. Šī ir citāda -par mīlestību, krāpšanu, aiziešanu. Dažreiz pārāk emocionālās varones sāk kaitināt. Šajā stāstā tā nav, tieši otrādi, sāc saprast abas sievietes un iejusties stāstā.