Tu bez iebildumiem notici, ka troika kādu notiesātu uz mūža ieslodzījumu viesnīcā, bet tērē laiku, knibinādamies ar detaļām. Domā brīvāk!
Tāda sajūta, ka mēs ar Luizi esam lasījušas pavisam citu grāmatu
Tak viss tur feiks, tas ir apmēram tā, ja es nevienu dzīvu indiāni neredzējis un sacerētu baigo sāgu par šiem, ko amerikāņi lasītu ar šausmām - tas džeks tak neko nezin par laso mešanu un kovboju paradumiem!
Tas darbs ir uzrakstīts priekš amerikāņiem, lai reklamētu viesnīcu "Metropoli"!
...visi tie kazaki, kuri gāž baznīcu zvanus, kņazs Petrovs, avīze "Pravda" esot pēcpusdienas laikraksts, beigās mūk it kā uz Somiju, bet nezin tak, ka somiem bija līgums ar krieviem - visus pārbēdzējus izdeva atpakaļ... tur viens zvans un būtu skaidrs, ka šamā nav Somijā un meklētu Krievijā...un tad tās beigas ...reāli rēcīgas - slavena kinoaktrise sēž ciema krogā un visam ciemam tas pie kājas...reālajā dzīvē viss ciems būtu saskrējis skatīties...un tad ierodas VIŅŠ, bez dokumentiem ar zeltu kabatā...nu, bija tā padomju milicija lohi, bet pārbaudīja tak visus, kas izcēlās uz apkārtējā fona...lasi tik un secini - neticu, neticu, neticu utt...un par troiku es izteicos jau agrāk...
Fināla secinājums - tā nav grāmata domāta tiem, kas kaut drusku zina par dzīvi Padomju Savienībā, tā ir domāta amerikāņu tūristiem, jo romānā ir arī labais amerikānis, kurš tur palīdz sakārtot lietas.
Ja par dzīves atziņām, gudrajam domām ko pauž Grāfs, tad tās visas var atrast grāmatās, kas mūsdienās māca, kā pareizi dzīvot...palasi tās!
...un tas vispār neiedomājami, ka viņu - Aleksandru Iļjiču Rostovu, kāds padomju laikos sauktu par grāfu...tā padomju laikos drīzāk bija zeku autoritāšu "kļička"...nu, kā lai nosauc šādu bestselleru? ...es ierosinu, ka lasāmgabals vai lasāmais...man bija pat interesanti, kādas muļķības vēl Amors sarakstīs!
...foršu vārdu vecāki iedevuši, ka reiz šādu bestselleru lasītāju gaumei...ja vien viņš pats, zinot savu lasītāju, nav to nomainījis...amūr tužūr - " Salutaura balss kļuva klusāka, — tad tur piesitās tādi uzkrāsoti skuķi un muldēja — žolī garson,
amūr tužūr... Vajadzēja tā kā sadzert, ..." (C)
