Bieži domāju par to , ka mūsu valstī ar plašu atvēzienu mīl tiesāt un sodīt , manā izpratnē , cietušos. Kuru gan vēl visvieglāk atspārdīt , kā guļošo ?
Dzīvoja kaimiņos māte ar savu pieaugušo dēlu , dēls kopš bērnības aizrāvās ar ieročiem , nesa mājās , laboja , veidoja kolekciju. it kā zināja , ka likums neatļauj , bet tā kā ieroči bija gandrīz visās lauku mājās ,, neviens arī to neuzskatīja par trako noziegumu.
Dažādu apstākļu rezultātā dēls izdarīja pašnāvību , nošaujoties.Māte smagā depresijā. toties valsts varonīgie likumsargi , lai attaisnotu savu liekēdīgo eksistenci- burtiski starā - nu tik aktīvi darbojās , lai sodītu māti par to , nebija gājusi nosūdzēt savu dēlu , ka tīri vai nelabi sametās , sapratu ,ka P.Morozovs kā pozitīvais tēls , vienmēr dzīvs !
Māti notiesāja , uz vairākiem gadiem nosacīti, ar ikmēneša probācijas dienesta apmeklējumiem, jo viņa savā naivumā un godīgumā atbildēja , ka ir zinājusi par dēla hobiju. Lai gan lielāko sodu viņa jau bija saņēmusi- mīļotā dēla vairs nebija .
Pagājušo nedēļu viņa pakārās .