Domāju - rakstīt pie īgņojojos, vai tomēr šeit...
Vakar devos ar mātei ārsta izrakstītu recepti uz tuvāko aptieku pēc zālēm.
Dodu recepti farmacētei, tā paņem, paskatās, nomet man atpakaļ un stāv.
Uz manu neizpratnes ??? - nevaru salasīt!
Slēpoju uz nākošo aptieku. Tur atkārtojas tas pats, vien krietni laipnāk-
palīdzēt nevarēšot.
Domājot ko pasākt, slēpoju uz nākošo aptieku. Tur saskrien vai viss kolektīvs un uzrīko
gatavo prāta vētru ar “uzmini nu“ elementiem un izslēgšanas metodēm.
Beidzot zāles esmu ieguvusi, bet visi iesaistītie ceram, ka pareizās...
Mājās māte apstiprina, ka atpazīst iepakojumu, būs īstās... Fūū...
Zirnim reiz bija joks par šo :
“Ārsti reti saņem Ziemassvētku dāvanas, jo vecītis nevar salasīt rokrakstu...“