Paradokss, bet tas tiešām notiek selektīvi.
Diagnoze? Dullums? Varbūt. Būs brīvprātīgie, kuri potēs Figviņzinkādas valsts bērneļus un tikmēr savējiem aizmirsīs dzimšanas dienas. Būs, kas nakts vidū nakckreklā skries uz ielas savākt kasti ar ņaukstošiem kucēniem. Tāpat kā ir tie, kuri to kasti tur noliek....
Misijas jēga nav pārpildīt pasauli ar kaķiem. Kaut gan... Padomā, kādēļ tieši kaķi? Kādēļ jau Ēģiptē, piramīdu laikos, šis nekam nederīgais, lecīgais, visu apzīmējošais dzīvnieks bija svēts? Varbūt mēs kā civilizācija esam šiem nagaiņiem kaut ko diži parādā?
Un runa nav par darbības jēgu. Vai divpusību. Runa ir par šādu cilvēku esamību.
Par žēlumu pret bēgļiem var parunāties tajā tēmā.
Kaķvecenes... Nu labi, lai jau.
Kaķcilvēks.... arī neskan slikti....