Ēdāt tās mietenes?
Līdz šim vakaram es arī domāju, ka ēdu.
Sievai parādīju foto, un teicu, ka i nezināju, ka šīs nav ēdamas.
-Nu protams, šīs neēdamās.
-Bet es viņas vienmēr esmu lasījis..
- Bet es viņas vienmēr esmu pēctam izmetusi
\
Tā ir mīlestība ...
Līdzīgi kā ar manu kafiju ... bija gadi, kad no rītiem man tika pasniegta kafija ... Man acis vēl nav vaļā, bet kafija jau gatava ...
Reiz, ciemojoties, man tiek jautāts - cik daudz cukuru un mēs ar vīru atbildam vienlaicīgi ... Es saku - necik, es cukuru nelietoju.
Viņš - divas karotītes!
Un tad tāds pārsteigums - kā? Es taču katru rītu Tev taisu kafiju ar cukuru....
Kam visbeidzot sekoja mana atzīšanās, ka cukuru nelietoju jau sen, bet tā kā viņš ik rītu tā rūpējas, tad dzēru to, ko sarūpējis ...
Tiku sarāta par to, ka nebiju teikusi.... būtu pats izdzēris un taisījis man citu ...
Lieki piebilst, ka pāris gadus mēs šādi viens otru "saudzējām" ...
