Nu tad tā ... lai arī solījos risinājumu nerakstīt, bet ... diemžēl šādā situācijā var nokļūt katrs ...
Mēs visupirms bijām šokā...
Kad attapāmies:
1.doma jāpalīdz piecelties... varbūt vienkārši minoties ar velo sapinusies, nokritusi un velo virsū uzkritis ...
2. viņu nav iespējams piecelt - pa galvu šaudās nelāgas domas, ja nu kāds jau pārbraucis - kājas lauztas; šī parunāt nevar ... Ej nu tagad noturi pie dzīvības un pēc tam pierādi, ka ne tu uzbrauci ...
3. Parādās žvinguļa un urīna smārds ... notikumu secība kļūst skaidra..
Tālāk melnais mākonis pa galvu grozās, jo diemžēl galvās iezogās doma-
1. Aizvest uz mājām. Ja uz mājām, tad kur? Tuvējā apkārtnē nav ne policijas iecirknis, ne slimnīca.
2. Zvanīt tantes radiem. Viņas telefons nestrādājot, bet nevienu numuru kam zvanīt, nezina.
3. Pavilkt malā no ceļmalas, lai neviens neuzbrauc, lai atžirgst un mēģina tikt mājās.
4. Zvanīt glābšanas dienestam, lai pieņem mērus ...
Finālā tika pieņemts lēmums zvanīt 112, raksturot situāciju un sagaidīt policiju. Mums paveicās, jo notikumi risinājās uz meža ceļa vietā, kur bija rakstītas atrašanās vietas norādes. Citādi būtu auzas, jo 112 par tādu pilsētu (kuras tuvumā atradāmies) īsti dzirdējuši nebija....
Tās bija viennozīmīgi vienas no 30 garākajām minūtēm manā dzīvē.... Veltas tante ik pa laikam nāca pie saprāta un mēģināja risināt situāciju - lauzās iekšā mašīnā, lai tak viņu aizvedot - samaksāšot (tad jau smadzenes bija atsākušas strādāt un bija skaidrs, ka nevedīšu, jo ... nezinu uz kurieni, bet viņas norādes 2 km uz priekšu, tas nav precīzi; sačurājusies un citādi nelabi ož, bet man pēc tam vēl 200km jābrauc; ja nu viņa aizmieg vai .... ko tad? Braukt ar gulošu ķermeni līdz Rīgai? + viņas velo?). Tante gan teica, lai velo metot grāvī, bet vai man pēc tam vajag lasīt kriminalinform, kur rakstīts, ka 2 naktī uzbrukuši tantei un atņēmuši velo, iemetuši grāvī u.t.t.
Tās 30 minūtes viņa taisīja cirku ne pa jokam, rāpoja pa ceļu milzu ātrumā, uz acīm iekrita grāvī ar galvu pa priekšu, sarīkoja pikniku ar veikalā ierīkotiem labumiem, tūkstoškārt teica paldies un lika braukt prom ..., jo laikam bija sadzirdējusi vārdu policija un to nu satikt nevēlējās ...
pazaudēja bikses un tajās sapinās ...
Īsāk sakot - atbrauca policija, savāca velo un Veltas tanti un aizveda viņu līdz mājām ... cerams.
Paldies policijai, ka neatstāja bez ievērības šo zvanu un lai arī puikas nebija laimīgi, par Veltas tanti, kas oda pēc visa iespējamā un uz mašīnu tika stutēta bez biksēm, tomēr man ir aizdomas, ka puikas izglāba tantei dzīvību ...
Kamēr gaidījām policiju, ceļam tuvojās 3 mašīnas, kas ieraugot mūs ar avārijas gaismām ... meta riņķi un devās prom. Man ir 99.9 % pārliecība, ka tie bija sestdienas nakts iereibušie braucēji. Bez tam, nakts bija auksta un tante nokrita meža ielokā, kas nozīmē - viņa būtu vai nu sabraukta, vai nosalusi vai .... pamielojusi meža zvērus ...
Velta, daudz laimes dzimšanas dienā!