Cik bieži zvanāt vecākiem?

[Kalniņa]

Man ir jautājums - cik bieži piezvanāt saviem vecākiem?
Mana mamma kādreiz pārmet, ka nezvanu katru dienu, bet katru dienu jau nav ko jaunu stāstīt. Zinu, ka ir cilvēki, kas zvana katru dienu. Vēl tagad tā Amigo pārmetošā reklāma - varbūt tavs zvans ir gaišākais brīdis tavu vecāku dienā...Piezvanu 1-2 reizes nedēļā, kā arī nekad neesmu prasījusi, lai mani bērni man zvana katru dienu, lai zvana, kad vēlas, kaut tikai reizi mēnesī.

[Alstere]

Es pārstāvu vecāku nometni.
Katru dienu tiešām nav ko runāt ar bērniem. 2 bērnus satieku praktiski katru dienu. Pārējie piezvana, ja mums kādas kopīgas lietas kārtojamas vai vērā ņemami notikumi bijuši. Citādi uzzvanu es reizi 2 nedēļās ar jautājumu "kā jūsmājās klājas".
 

[ineshuks]

Ne par teemu, bet- taa reklaama man shkjiet neeetiska

Vecaaku nav, omei centos piezvaniit paara reizes nedeeljaa pienaakuma peec

[tex]

SAprotu, ka sabiedrība (?!?!) grib to uztiept kā pienākumu, bet, ja man tās sarunas pozitīvas emocijas nerada (parasti negatīvas, pa retam nekādas), tad neuzskatu par vajadzīgu to darīt. Un jo vairāk pārmetīs (kaut vai ka gana bieži nezvanu vai ko citu, bet gan jau kko izdomās ar garantiju...) , jo netīkamāka saruna, jo ilgāk nezvanīšu.
Zvanu, ja ko konkrētu saimniecisku vajag noskaidrot. Un tikai. Ja ko vajadzēs, gan jau piezvanīs man. Un tad vēl 5x pārprasīs, vai esmu to izdarījusi. 1.x visvieglāk būtu samelot, ka jā. Principā no savas garīgās veselības viedokļa tādam clv var mierīgi melot un nekad neko būtisku nedrīkst stāstīt, lai nesajustos vēl sliktāk.
A reklāma ir cūcība un kārtējā stulbu stereotipu (ka cilvēkiem gados nav citas nodarbes) un murgainu "pienākumu" (ka bērniem obligāti jāzvana, lai kādi arī nebūtu vecāki, ir ko teikt vai nav un vai vispār grib ar tādiem runāt...) atražošana. Ceru, ka tas Amigo izputēs ar visiem reklamētājiem  

[Luīze]

Es zvanu tikai tad, ja ir konkrēta lieta izrunājama, vienkārši tāpat pļāpāt par neko nav ne laika, ne vēlēšanās.

Mana māsa mammai zvana katru (!) vakaru. Tur jau ir savstarpējā atkarība izveidojusies. Ja viena nav piezvanījusi, tad otrai sākas "lomkas" un es vēl tieku ievilkta pa vidu, lai noskaidrotu, vai nav atgadījies kaut kas šausmīgs.  Jāpiebilst, ka visi ir pieauguši cilvēki pie normālas veselības, neviens nedzīvo viens pats.

[Afrora]

mammu esmu paņēmusi dzīvot pie sevis tāpēc zvanīšana atkrīt.
šobrīd, kamēr bērns ar omi vēl bauda atvaļinājumu LV, sazinamies katru dienu.
sarunas nav ilgas, bet nu tā ... vai viss ok ... līmenī.

agrāk dzīvojot atsevišķi arī principā katru dienu sazinājāmies, galvenokārt, lai pārliecinātos, ka otram nekas nekaiš un ir dzīvs un vesels

[Mangusts]

Ja visi pa Rīgu, zvanu tēvam apmēram reizi nedēļā; ja viņš aizbraucis pie radiem, kādu reizi biežāk.

[Betons]

zinu, ka to daru pārāk reti.

[ragana]

Zvanu katru dienu, jo mamma ir veca un dzīvo viena. Sarunas pavisam vienkāršas, pārsvarā uzklausu un uzdodu uzvedinošus jautājumus. Esmu mēģinājusi kādreiz runāt arī par eksistenciālām tēmām, bet tur pilnīgs fiasko. Tikai satraucas un sanervozējas. Nupat vēl roku salauza un nemaz neklausa padomiem. 

[Ezme]

Ragan,kas būtu ''eksistenciālas tēmas''?Es arī pārstāvu vecāku nometni,tamdēļ būtu interesanti uzzināt,par kādām lietām runājos ar bērniem.Bet sazvanāmies bieži,lai zinātu ka visi dzīvi un ciknecik veseli,vai nevajag kādu palīdzīgu roku.PasargDievs no pienākuma zvaniem!Tādus es no bērniem simts gadus negribētu.Ja nav ko teikt-tad nav arī ko zvanīt un tukšus salmus kulstīt.

[Betons]

Ragan,kas būtu ''eksistenciālas tēmas''?Es arī pārstāvu vecāku nometni,tamdēļ būtu interesanti uzzināt,par kādām lietām runājos ar bērniem.Bet sazvanāmies bieži,lai zinātu ka visi dzīvi un ciknecik veseli,vai nevajag kādu palīdzīgu roku.PasargDievs no pienākuma zvaniem!Tādus es no bērniem simts gadus negribētu.Ja nav ko teikt-tad nav arī ko zvanīt un tukšus salmus kulstīt.

vai tā nav tukšu salmu kulstīšana un pienākuma zvans?

[Kalniņa]

Parasti, ja viss kārtībā, tad neviens nezvana, zvana tad, ja ir problēma vai vajadzība(to es no savu bērnu zvaniem). Ja ilgi nezvana, tad skaidrs, ka viss ok.
Vecāki toties mēdz noklusēt savus sliktumus un, kad piezvani, sāk pārmest - man bija tik slikti, bet tu nezvanīji. Va ipati nevarēja piezvanīt, ka slikti, bet nē, pārmet, ka es nepeizvanīju, lai jūtos vainīga.

[tuk]

Jo vecāka kļūstu, jo biežāk zvanu.Laikam mans egoisms,ja visi man mīļie un svarīgie jūtas labi
man arī sirdsmiers. Papļāpājam par šo un to, par grāmatām, politiku... Māte pati zvana reti,ja
kāds Xtrīms. Vienmēr tāda delikāta bijusi.Ar labu humora izjūtu.Nav nīdētāja.

Reklāma šķiet neētiska. Vienmēr iedomājos par vecīšiem,kuriem nav kas piezvana.

[ragana]

Ragan,kas būtu ''eksistenciālas tēmas''?Es arī pārstāvu vecāku nometni,tamdēļ būtu interesanti uzzināt,par kādām lietām runājos ar bērniem.Bet sazvanāmies bieži,lai zinātu ka visi dzīvi un ciknecik veseli,vai nevajag kādu palīdzīgu roku.PasargDievs no pienākuma zvaniem!Tādus es no bērniem simts gadus negribētu.Ja nav ko teikt-tad nav arī ko zvanīt un tukšus salmus kulstīt.

Es pārstāvu abas frontes - gan kā meita savai mātei, gan kā māte saviem dēliem. Eksistenciālās tēmas šajā kontekstā priekš manis ir (baidos, ka nemācēšu tā smuki noformulēt) ģimenes savstarpējo attiecību pārrunāšana, bijušo situāciju analīze, mēģinot noskaidrot, kāpēc notika tieši tā un ne savādāk, rīcības motīvu noskaidrošana utt

[daddy]

un to Tu pa telefonu cilā, tās eksistenciālās tēmas?  es arī esmu abās pusēs - ja bērni vai vecāki nezvana, tad priecājos, ka viņiem iet labi un neko no manis nevajag!