Nodevība

[Kristīne]

Kā jūs reaģējat uz nodevību? Norijat asaras un klusējat mutautiņā? Taisāt traci? Varbūt starp mums ir kāds laimīgais, kurš ne reizi mūžā nodevību nav piedzīvojis?


Tēmu ierakstīju pie sirdslietām, lai gan mani to rakstīt ierosināja nevis sirdslietas, bet situācija, kad tu esi konkrēti nodots, žargonā sakot "uzmests".
Varētu visiem apkārtējiem, iesaistītajiem visu izstāstīt. Plusi - sirdij vieglāk, ūdeņi skaidrāki. Mīnusi - lieka jezga un katram vajadzēs visu līdz detaļām izstāstīt............. un tas ir riebīgi.
Tīšām nerakstu sīkāk.
Priecāšos par katru komentāru.

[Broņa]

Es laikam tādu nodevību īsti neesmu piedzīvojusi. Ja kaut kāda "uzmešana" darba sakarā bijusi, tad man aiz muguras, un ir tikai aizdomas, tādu īstu pierādījumu tam nav.

[reno]

Traci neesmu taisījusi, vnk zibenīgi atkāpusies un pārrāvusi attiecības uz visiem laikiem

[Camma]

Man pēc horoskopa (haha) paredzēts, ka man var ilgi darīt pāri. Līdz iestājas "tas"... zeme un sūdi pa gaisu un visi nobradāti. Pāris reižu ir bijis smagi. Bet tad ieslēdzas nez kāds slēdzis un drūmās prognozes kardināli maina virzienu - pāridarītājs spiests pats meklēt glābiņu.

[tuk]

Ja iesaistīto viedoklis,domas par mani būtu man nozīmīgas, skaidrotu
.Ja nē, izdaru secinājumus un dzīvoju tālāk .

[Kalniņa]

Nezinu, par kādu nodevību tu runā, bet man ir bijusi tikai mīlas lietu nodevība, ad sataisījos pilnībā mainīt dzīvi, bet vīrietis pēķšņi atrada par sevi uz pusi jaunāku beibi un mani pameta. Labi, ka nebiju vēl vīram neko pateikusi, tagad priecājos, ka tā. Ko darīju? Pameta viņš mani pa telefonu. Izdzēru pudeli ābolu Arsenjiča šņabja, to atceros, šausmīgi raudāju. tas bija traki, tik lielos gados tā iemīlēties. Pusgadu dzēru nervu zāles, pec gada viss pārgāja.
Nekā neatriebos, pat reizēm satikāmies, parunājāmies, agrāk bija jocīgi, bet tagad gan ir vienalga. Kādu traci gan es varēju kam taisīt - pieaugusi, precēta sieviete, kas iemīlējsuies kā aita.
Citas nodevības neatceos.

[Kristīne]

Šoreiz nav runa par sirdslietām. Lai gan arī tādas lietas ir bijušas.
Man visvairāk interesēja, kāda jums kuram kurā reizē bijusi reakcija - aktīva vai pasīva?

[reno]

pasīva -kauties negāju

[Emīlija]

Šoreiz nav runa par sirdslietām. Lai gan arī tādas lietas ir bijušas.
Man visvairāk interesēja, kāda jums kuram kurā reizē bijusi reakcija - aktīva vai pasīva?

Atkarīgs no.

Ja nodevība vairāk attiecību līmenī - pasīva. Izdzert šņabi un aizmirst. Gan jau liktenc manā vietā iesitīs atpakaļ...
Ja nodevība skar arī citas sfēras - aktīva. godīgiem līdzekļiem, bet ātra un tieša.

godīgums atmaksājas. negodīgajam jau ar savu "darbu" jāsadzīvo...

[Broņa]

Es neesmu manījusi, ka liktenis iesit atpakaļ, tie, kas ir aktīvi un rīkojas visādos veidos, gan negodīgi, gan ar viltu, visu panāk, ko vēlas. Godīgais par muļķi paliek. Tā pēc maniem vērojumiem. Tiesa, godīgajam toties nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu, bet izskatās, ka arī negodīgo sirdsapziņa nemoka, jo viņam ir visādi attaisnojumi.

[Džesika]

Es te mazliet citādā aspektā pavērsīšu.
Šķiet, Džeimss Hilmens ir teicis, ka nevajag ar pārmērīgu uzticēšanos pamudināt uz nodevību. Kad man profesionālā sfērā vai privātās attiecībās ir gadījies piedzīvot nodevību un emocijas ir atdzisušas, esmu secinājusi, ka es taču vairāk vai mazāk redzēju tādas noslieces šajos cilvēkos, tikai aiz bezrūpības un labsirdības nepievērsu uzmanību. Pagātni nevaru izmainīt, bet varu mācīties būt vērīgāka šodienā.

[ineshuks]

Zituaacijaa, kad ljubavnieks paraleeli viiram, es nemeetaatos ar tik skaljiem vaardiem kaa nodeviiba
Savaa dziivee nez vai kaadu situaaciju akuraat par nodeviibu sauktu...

[flyingcat]

Cik saprotu, runa ir par lietišķu situāciju. Tad Džesikai ir pilnīga taisnība- plānošanas un analīzes nepietiekamība. Daudzas reizes esmu teikusi vadītājiem un īpašniekiem, ka krāpties uzņēmumā nedrīkst būt viegli un vienkārši, tad vairums arī nekrāpsies. Cilvēki ir ļoti dažādi, ar dažādām pieredzēm, audzināšanu, un tā. Jau ļoti pieaugušā vecumā sapratu, kāpēc Bībele saka, ka nedrīkst tiesāt: ne tāpēc, ka nav atšķirības starp labu un sliktu rīcību, bet tāpēc, ka mēs nekad nezinām pilnu ainu- kā cilvēks līdz tam ir nonācis, kāpēc, kas notiks tālāk. Kādam varbūt nozagt mazāk vai nozagt, bet nenosist ir morāles kalngals.


Sirdslietās- tas jau ir vienkāršāk Pamesta esmu reizi mūžā. Kad vīrietis murmulēja, cik ļoti viņam ir žēl, ka tā sanācis, pateicu: ja tu izdarīji, to, ko gribēji, tad viss ir kārtībā! Jo sirdslietās/attiecībās nav taisnīguma un pienākumu, tur ir jārīkojas, kā sirds prasa.

[imho]

izklausaas, ka tikushas un tiek jauktas darba lietas ar privaataam un kaads veikls zellis noleemis nesodiiti izsist sev profitu, zinot, ka teemas autore 'cietiis lupatinjaa'.

moraale: "Neesi par cukuru - apeediis!"

[tuk]

izklausaas, ka tikushas un tiek jauktas darba lietas ar privaataam un kaads veikls zellis noleemis nesodiiti izsist sev profitu, zinot, ka teemas autore 'cietiis lupatinjaa'.

moraale: "Neesi par cukuru - apeediis!"

Jap, arī lasot autori padomāju, ja ne par sirdslietām tad kālab TOMĒR šajā.sadaļā