Par glabāšanu parasto vajag iegūglēt un izvēlēties tuvāko/ lētāko vai pēc cita kritērija.
Viennozīmīgi būs dārgāk un ķēpīgāk.
Tēvam bija cieši pausta vēlme tapt kremētam. Izdarīju tā - atvadas bija viņa dzīves vietas apbedīšanas biroja atvadu zālē. Beigās izvadītājs smuki pateica kaut ko par ceļu uz mūža mājām un zārku iecēla mašīnā, kas aizveda uz krematoriju (neatceros, laikam tas bija transports no krematorijas). Bēru viesi devās uz piemiņas mielastu aizgājēja dzimtas mājās, uz krematoriju neviens nebrauca, jo lielākā daļa krietnos gados.
Pēc 2 ned aizbraucu pēc urnas. Pelnus izkaisījām saskaņā ar aizgājēja pēdējo gribu. Pie urnas saņemšanas, kad prasa, kur to liks, gan nevajag teikt, ka piemājas dārzā izkaisīs, teorētiski to nedrīkst.