Tradīcijas tradīcijām, bet var būt, ka nav pakaļpalicējiem tās varēšanas. Kur ņemsi, kas to kapu raks da zārku nesīs, ja tuvinieki uz rokas pirkstiem skaitāmi un tie paši veci un nevarīgi? Ja nomirst cilvēks spēka gados, tad tam vēl draugi un darba kolēģi ir, bet večukiem vairs tādu nav. Varbūt laukos cilvēki draudzīgāki un kaimiņi cits citu atbalsta, bet lielpilsētā lielākoties viss bezpersoniski notiek.
Ja pati varēju apbērēt māti bez apbedīšanas kantora pakalpojumiem, tad tikai pateicoties tam, ka ļoti lielu atbalstu sniedza viņas darbavieta. Tikai pašu kapu štata kaprači izraka, ar pārējo, transportu ieskaitot, paši tikām galā.