zivis - kā zināt ka svaigas?

[Emīlija]

... nu vismaz ēdamas...?

ziemā maximānopirku butes, izcepu, sacerējos, vasaru atceroties... nācās izmest. fu. nolēmu - maximānekad vairs zivis.

bet šodien... upes foreles par divi eiro kg, nu kā nepirkt?! turklāt paziņ blakus paņēma sešas... ok, uz aci izskatās labi, nesmird ar...

kā zināt par zivīm? pārdevējas (vai varbūt zivs) godīgajās acīs jāskatās?

[Narcise]

Pārdevējas acis var sameloties, bet zivs ne. Svaigām zivīm acis NAV duļķainas, bet spuras ir iesārtas, nevis bālas. Esmu zvejnieka mazmeita -no bērnības esmu dzirdējusi šos knifiņus un tos arī ievēroju.

[Narcise]

P.s. ja skatās pēc spurām, tad vislabāk svaigumu var noteikt pēc tām, kas zivīm pie galvas.

[Pūka]

Es pataisu vaļā žaunas. It kā jābūt sārtām tumši. Ja pelēkas, tad jau ilgāk stāvējušas. Bet galvenais - apostu. Te vajag vīrus-makšķerniekus, tie zinās smalkāk.

[flyingcat]

Es zivis ēdu tikai restorānos. Negribas to šmuci un smaku mājās. Lai gan ceptas reņģes- kā tagad atceros, bija dievīgi

[Broms]

Tirgū..

-Zivis svaigas?
-Svaigas... DZĪVAS!
-Kāpēc nekustas?
-Guļ!
-Bet kāpēc nelāgi ož?
-Paklau, nu ko Tu piesējies?! Tu sevi miegā kontrolē?!

[ragana]

4 galvenās pazīmes:
1) Skaidras acis.
2) Paverot vaļā žaunu vāku, redzamas sārtas/sarkanas žaunas.
3) iespiežot ar pirksta galu zivs sānā, nepaliek bedrīte.
4) Svaigas zivs smarža (nejaukt ar k-kādu zivju smaku) - to gan tirgū grūti pateikt, jo pārāk daudz visa kā apkārt.

[Emīlija]

aha. tātad tomēr acīs tai zivij jāskatās!