Pārdomas ir par latviešu valodas nogalināšanu, kur savu mutīti jo čakli pieliek katrs, kas sevi uzskata par modernu un kosmopolītisku.
Kā latviešu "pasta" vairs nav uztverama kā pabieza smērējama viela, tā burka vairs nav uztverama kā stikla trauks ar vāku.
Ar bērniem varavīksni zīmējot, gribot negribot nākas piedomāt, ko ar šo zīmējumu sapratīs ārpus mājas. Vārdu "draugs" baidos lietot. Uzreiz būs skaidrs, ka man ar šo vīrieti ir nereģistrēta kopdzīve.
Tak, sasodīts, varbūt tomēr ieviest latviešu geto? Tādu rezervātu, kur latviešiem un latviešu valodai ir UNESCO mantojuma statuss, aizsargājamas parādības statuss? Kur frāze "sieviete ar burku galvā" ir saprotams tikai viennozīmīgi?