Jā, bet kāds būtu loģiskais izskaidrojums tam, ka viens pieaudzis, vesels cilvēks uztur otru tādu pašu? Pie patriarhālā ģimenes/attiecību modeļa- sieviete dzemdē n skaitu bērnu, profesijas viņai nav, laika/iespēju apgūt profesiju arī ne. Viņa IR JĀUZTUR, jo daudz bērnu nozīmē daudz darbaroku, vai tur sava privāta karadraudze, vieglāk atkauties no svešajiem. Tagad- ja viņa arī ko dzemdēs, tad skaitā ne vairāk par 2; un vēl gaidīs tak, lai vīrietis piedalās pamperu mainīšanā utt,...profesija viņai varbūt labāka nekā vīrietim- kāda sakarā viņa būtu jāuztur?
Paskatāmies no otras puses- kāpēc vīrietim būtu jāizvēlas kopdzīvei infantila persona, kuru būs jāuztur? Lai diktētu savus noteikumus. A priekš kam diktēt? A vot, lai dzemdē bērnus un daudz nespriedelē. A priekš kam bērni? Tie tak ir jāuztur. Jēga parādās, ja sieviete ir paaudzi-divas jaunāka. Vērtīga trofeja (vērtīga, jo instinkts saka- viņa dzemdēs daudzus bērnus- kaut gan pašus bērnus vajag kā zaķim stopsignālu). Tā vai citādi- ja bērni pārstāj būt mērķis, sievietes uzturēšana pārvēršas par atavismu.
Un sieviete- ja viņai ir tā profesija, ienākumi, dzīvesstils- tagad viņa ir karaliene, var izvēlēties ne obligāti princi, bet smuku malkas cirtēju
Kā "Lēdijas Čaterlejas mīļākajā". Viņai vairāk nav iemesla paciest fiziski /vecuma ziņā neatbilstošu vīrieti, jo nav materiālās atkarības. Un, re, trendi mainās- seksīga atkal ir sešpaka, nevis sirmi mati un zelta pulkstenis...
