1)Draudzene no pašas bērnības: tiekamies pāris reizes gadā un ir sajūtas, ka pārtraukums komunikācijā nav nemaz bijis. Vienu vārdu sakot - loti siltas un jaukas sajūtas. Zinu, ka varam viena uz otru paļauties un ja, nākas atteikt, tad bez apvainošanās, jo saprotam, ka konkrētā situācijā vnk nav iespējams palīdzēt.
2) otra draudzene - iegūta pirms padsmit gadiem....un ...pienācis brīdis, ka "gribu šķirties". Viņa - jauks, sirsnīgs cilvēks, daudz mani atbalstījusi, jaukas atmiņas , bet... tā uzbāzīgā komunicēšanās: zvani katru dienu pa stundai, sīks savas dzīves (arī intīmās) izklāsts. Jau ieraugot telefonā viņas vārdu, automātiski nodomāju - NU ATKAL!!!
Jūtos emocionāli slikti, bet man ir par daudz.