Mums darbā tieši otrādāk ir sanācis. Jāprot ievadīt informācija datorā, sistēmā, šad tad kaut kas ar MS Office jāpadara. Un tad ir bijušas vairākas kolēģes cienījamākos gados. Cilvēciski simpātiski cilvēki. Bet darba ziņā atkarājas no citiem, jo kaut kā īsti nesanāca apgūt vajadzīgo, un tas izsmeļ, aizvien jāpaskaidro un tik un tā nesanāk, jo nav īsti saprotams, pēc kādiem principiem darbojas dators, internets, programmas, un nav patstāvības. Protams, katram var gadīties. Taču tad atnāca strādāt jauniete ap 27 un viss sāka tik raiti notikt, jo beidzot varēja sadalīt pienākumus, bija iniciatīva, idejas. Varbūt jāpamana tas brīdis, kad jāuztausta robeža. Jo, protams, jauni cilvēki dzīvo virtuāli, viņiem arī var gadīties slinkums kādreiz, var būt kādi savi pārdzīvojumi, nav tās itin kā senāku laiku pieejas, ka visu visiem un sev neko, ir vairāk jūtams egoisms. Tomēr, beigās egoisms saprātīgās devās pat izrādās veselīgs.
Par jaunajiem!
