Labi, ar ko, stingi ņemot, prostitūcija atšķiras no parasta nejauša seksa? Teiksim, puķes+divi kokteiļi+taksis=sekss. Vai arī drusku naudiņa+teiksim, viens kokteilis=sekss... Jebkurā gadījumā mēs runājam par seksu ar pilnīgi svešu cilvēku bez tālejošiem plāniem, vai ne? Un abas variācijas var plūstoši pāriet viena otrā. Bet, ja tu maksā kokteiļos, tad ir vismaz cerība, ka tu viņai pārāk stipri neriebies... Kaut kādi pagrīdes bordeļu varianti, kur mazgadīgas meitenes pieķēdētas pie gultas, laikam vidējam eiropietim tomēr liksies pārāk margināli
Kas mani pārsteidz vīriešos, kuri izvēlas pirkt pakalpojumu par naudu, ir divas lietas: nevērība pret drošību un intereses trūkums attiecībā uz partneres emocijām. Par pirmo viss ir skaidrs, neviena ārsta zīme nevar garantēt, ka pusstundu pirms tevis nav viesojies klients ar jebkādu sliktu slimību, parazītiem, vai ko nu tur. Ja šis nav risks- tad tiešam nav saprotams, kāpēc būtu jāmazgā dārzeņi vai jāsterilizē medicīniskie instrumenti.Un tad kur nu vēl kriminālie riski. Man te kolēģis padalījās atmiņās par vienu nīderlandiešu sadarbības partneri- viņam prostitūtas ārzemēs ir gan maku nozagušas, gan ( :o )iekaustījušas un draudējušas piezvanīt sievai.
Runājot par emocijām, es nedomāju kādas tur dziļas jūtas, bet elementāri: 90% gadījumos viņa tevi negrib. Nu, negrib, un viss. Ja tas tiešam netraucē- hm, nu, nav brīnums, ka attiecības ar sievu ir tak sebe
