Te runa par aizstāvēšanos pret pāridarītājiem.Ko darīt puikam ,ko darīt vīrietim,ja iznāk sastapties ar agresoru vai citādu riebekli.
Kā tad iznāk-pie aizstāvēšanās jāizvērtē 100 iespējas un varianti,lai tik neaizstāvētos par daudz un nepareizi.
Savukārt agresoram neviens nepārmet,ka tas uzbrucis nevietā un nepareizi.
Vai nebūtu jāsāk ar to,ka jebkuram bērnam jau no pusgada vecuma jāiestāsta,ka sist,kost,spert,spļaut ir fui?Un ja kādiem vecākiem līdz skolas vecumam tas nav izdevies,tad viņiem ir jāsecina,ka ir radījuši prastu brāķi un tādam bērnam jāuztetovē brīdinājuma zīme-uzmanību-bīstams!Ja pareizās iestrādes neieliek līdz skolai-tad diez vai vēlāk tas izdosies.Jo lielāks bērns aug,jo lielāka aug agresivitāte,ja tāda nav izravēta bērnībā.Lai agresors staigā ar štempeli uz pieres,tad visi zinās,ka no tāda jāuzmanās.
Jo ir absurds,ja vispār izceļas diskusija par to,ka uzbrukt var visādi,bet aizstāvēties ir bīstami,!?!Kā lai to izprot mazs bērns,kam likumi nava jāzin?Ka lai viņam iestāsta,ka lūk uzbrukt var,bet pretī dot nevar?To atšķirību?