Vakar man bija iespēja noskatīties kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu otru sastāvu. Šobrīd dublējas divi tēlu atveidotāji Virsaiša Bindemanis ar Vaivaru un Cilvēku-Putnu profesionālā sienskrējēja vietā dublē aktieris.
Par Virsaiti - ļoti gribēju redzēt ar V, ārkārtģi interesanti salīdzināt . Cenšos nevērtēt augumu, kurš , manuprāt, nospēlē lomu pats par sevi. Arī V izskatās lielāks un plecīgāks par pārējiem, parastajiem "psihiem", bet nu B ir klase
tātad , abstrahējoties no auguma, man B veidotais tēls liekas indiāniskāks. B savā lampu drudzī , neaktiera nepieredzē tāds sasprindzis visu laiku, ja nestaigā un neslauka, tad stāv un turās pie birstes, bet V ar savu aktierisko pieradumu atrod sev ko darīt arī laikā, kad nav nekas jādara - pieiet padzeras, padejo. Rezultātā man jāsaka - ja B, kad atzīstas Makmērfijam, ko sapulcē dzirdējis, kad viņa klātbūtnē runā un neuztver viņu par dzīvu cilvēku, izklausās kā cilvēks, kurš cieš no tā, ka viņu vispār par mēbeli uztver, tad V interpretācijā indiānis pēc tāda liela viltnieka man izklausījās, kurš speciāli sapulcēs noklausās:) Toties nožņaudza V labāk.
Bet mana lielākā vakardienas atklāsme ir par Putnu. Man kā nesportiskai būtnei likās - ok, es neko tādu nevarētu, bet sportiskam džekam tas tā normāli - spēt [askraidīt pa sienām, zibenīgi uzrausties pa zviedru sienu 5m augstumā, viss skaisti. Un vakar, kad redzēju dublantu, kurš taču pilnīgi noteikti ir izvēlēts kā labākais no pretendentiem, es sapratu, cik tas patiesībā ir fantastisks talants un prasme - tā traukties kā Putnam pa skatuvi, žih, žih, turp un šurp, reāli kā putns! Jo vakar nekas tāds nebija. Un, ja man būtu ziedi vakar bijuši, es tos sūtītu, protams, Billijam, Martini un Ņīžinskim, bet arī Putnam - par parastā cilvēka drosmi rāpelēt pa to sienu un dzīvošanos "tur augšā" bez nodrošinājuma.
