Svina garša NT.
Mans PERSONĪGAIS viedoklis - mani neiekustināja tā, kā gribēju sagaidīt. Mani ļoti aizķēra grāmata (loģiski, par tādu tēmu, nevar neaizķert!), varoņa domas, runas, viedokļi, tas viss tik īsti Torņakalna puikas dzīves momenti, beigas savā nejaušumā, nu-kāpēc-īgumā šokējošas ( no vārda "nu kāpēc gan viņš pēkšņi tur skrēja?"), bet varoņa domas tik, kā lai saka, dabīgas, tādas kā varētu būt bijis...
Režisors jau intervijās teica, ka šoreiz galvenajā lomā ir grāmata, ka viss praktiski ņemts no tās, jo grāmata ļoti spēcīga. Un ka šis esot pirmais gadījums, kad grāmata tiek dramatizēta un uzvesta jau nākamajā gadā pēc izdošanas, ka pat Vilim Lācim romāns iestudēts pēc gadiem pieciem.
Tas nav mīnuss, domāju , ka tiem, kas nav lasījuši, tagad ir priekšstats par romānu Svina garša.
Bet mana problēma bija tā, ka man pietrūka varoņa emociju beigu trešdaļā. Ja grāmatā to varēju izlasīt, tad iestudējumā ( negribētos atklāt, kāpēc tieši:) ) to nevarēju saņemt.
Par mīnusiem, ko drīkstu teikt priekšā: es nevarēju salasīt to, ko projicēja uz aizmgurējās sienas. Virsrakstus vēl, bet mazāko druku nē. Runā, ka arī no balkoniem to neredzot... Ņemiet līdzi stiprākas brilles:) vai binoklīti ( Nacionālam teātrim tagad līdz teātra dienai akcija - pērc biļetes par 150 eiro un saņem teātra binoklīti dāvanā. Superfantastiska akcija!
http://www.teatris.lv/lv/jaunumi/strarptautiska-teatra-diena-tuvojas-ar-ipasam-cenam).
Skaņa arī līdz manīm tā paklusu atnāca ( sēdēju zāles beigās), bet varbūt arī tā bija mana, ausu , vaina:)