Vakar iesāku Truša alu/Rabbit Hole skatīties, šobrīd kādutrešdaļu esmu noskatījusies, bet domas man šādas:
1) pats interesantākais - ārkārtīgi dīvaini, ka abām filmām, ko esmu skatījusies PĒC teātra izrādes noskatīšanās ( Nakts vēl nav galā un šī), labāka liekas izrāde. Teātrī atmests viss liekais, mazā skatuves placītī tomēr notiek gandrīz viss, kas kino plašumos, tas ir tik interesanti - redzēt, kā šis filmas fragments ticis iecelts izrādē, šis izmests, bet tiešām nebūtisks bijis. Un aktieri mūsējie labāki un mīļāki:)
2) Izrāde Truša ala jau no pirmajiem metriem bija sāpīga, uzreiz bija skaidrs, kas noticis, kāpēc tagad ir tik grūti viņiem abiem sadzīvot kopā un rast kopīgu ceļu tālāk.. filmā kaut kā pat pēc šīs pirmās trešdaļas man nav vēl zināms, kas precīzi notika:(
3) teātris labāks.
4) bet ir viena filma, ko PĒC izrādes divreizējas skatīšanās, esmu skatījusies jau vairākas reizes un angliski (tie, kas zin, ka es neko diži neprotu angliski, novērtēs, kāds tas ir sasniegums un foršums:) ) - Trilleris (Dailē)/Sleuth ar Džūdu Lovu un Maiklu Keinu - abas, katra citādāka, aktieri viens otru neatgādināja, sižetiski mainīts, nekopēts. Izcilas abas:)