Atskaitos...
Pūka saintriģēja. Kas būs- būs, jāpabrauc šepatās ašpacmit kilometri uz Kauguru purva grāvjiem. Vienai gluži negribējās, kaut gan brauktu arī viena, ja otrpusis kategoriski atteiktos. Pieteikts tika jau nedēļu atpakaļ, ka šajās brīvdienās mani īsā saitītē aizvazās uz Kauguriem. Pēc vairākkārtējas raustīšanas tika izdabūts caur sakostiem zobiem izīdēts apliecinājums "aizvedīšu jau aizvedīšu...". Sak, paldies Dievam, tā maita nekur uz pieklājīgām vietām neprasās.
Vakar rosījos un knosījos un stenēju un pūtu - nekā! Otrpusis pielipis pie kompja un ausis ciet kā nīlas zirgam nāsis, kad šamais grasās ienirt. Šorīt man jau škura gaisā un nepacietībā situ ar pakaļkāju. Prasu - Tu paskatījies internetā karti? Rrrrr... nu labi, ielien karti lūkot. Pēc brīža jau tīri pielaidīgs - padzeršot kafijiņu un laižamies! (Pulkstens jau ap vieniem, khm...). Dabraucam da vietai, a tur - viss ceļš kā no pašiem kapiem ar vāģiem pilns! Lielākā daļa jau mēģina lauzties uz izbraukšanu. Veikli puiši tirgo biļetītes stāvvietai pie infocentra - 2 jevriki. Fig ar visu, liekam vāģi gandrīz pie paša šlagbomja.
Kad beidzot izveļamies no autiņa, nāsis sajūt rūgteno lapkoku smaržu, kāda parasti ir mitrājos. Pēc sēnēm gan nesmaržo, visu laiku bijis sauss. Neskatoties uz purvu un ūdeni grāvjos, mežs kā tāds ir sauss.
Šodien ļoti daudz apmeklētāju, ģimenes ar bērniem, krievi un latvieši. Pa ilgiem laikiem tik daudz vecāku ar galīgiem sīkaļām tik īsā laika sprīdī. Pa laipām cilvēki kā skudriņas plūst. Laukumiņos papuči sīkumus no pudelītēm baro, kamēr mammas bišku lielākiem ķipariem iestumj pa ābolam. Nekad nebiju tik uzkrītoši daudz tētuku ar pudelītēm un sīčiem redzējusi.
Pats purvs kā jau daždien purvs - mans piemājas pāķu purvs labāks! Šite tik pa laipiņu vien var pārvietoties, manā purvā - līdz ceļiem pa rāvu un vaivarājiem. Kauguru taka īsti piemērota biroja žurkām, smalkās botiņās var iet mierīgi. Neviena kukaiņa, neviena zvēra. Putni bija - divas visai neatkarīgas mercenes. Pa laipām tikai kabatterjeri tekalēja lielā skaitā. Nopietnāks suņagabals varētu būt bīstams - viens astes kustinājiens un saimnieks vai kāds sīkais tiktu noslaucīts no takas doķī vai ezerelī. Pāris avantūristiski noskaņotas krievu dāmītes atļāvās nokāpt no laipas - samuka līdz ceļiem slapjās sūnās. Nekas jau traks - tīrs sērūdenīts, tik vien, ka slapš.
Mans otrpusis nīgri slāja visu ceļu un vienīgā vieta, kad izradīja kaut jel kādu interesi - kad dāmītes samuka muklājā. Tā kā nekādas ekstra orģijas nesekoja, tapa slaidrs, ka paša raganu par purva raganu uz sitiena pataisīt neizdosies...Jāved vien mājās, jo tad ir cerība ko garšīgu dabūt. Nu kā - takš tēva diena un vēl šitās pūles pa purvu slāt! Vo kā!
Bildes nelieku, jo Pūkai jau izdevās smukas!
