Piedod, Afrora, nezināju. Biju kkad piefiksejusi, ka laikam čatā minēji, ka Tavs bērns tā kā par pārgalvīgu, ņemas citiem līdzi, kaut nedrīkstētu, jo jāuzpasējas, bet...vai mazums, kādēļ..
Negribu pat iedomāties Tavas sajūtas, emocijas un pārdzīvojumus, zinu, ka tas ir smagi, smagi. Bet es redzu Tevī lielu spēku, un bērni jau vispār....arī mūs, pieaugušos, prot stutēt ar savu ticību. Jums viss būs labi! Tehniski nevaru pievienot ikoniņas, bet šite tagad būtu jābūt plašajam skāvienam ar tikpat plato smaidu!
