Manas attiecības ar krieviem sākās ļoti agri- jau četru gadu vecuma es mācēju pateikt: "Я по-русски не понимаю!" Tas nenormāli kaitināja visas krievu tantes, kuras gribēja ar mani runāt, jo laikam jau viņas saskatīja šeit pretrunu, par kuru es neiedomājos...
Katru gadu vairākas reizes mēs ar vecmāmiņu braukājām uz Maskavu, viņai tur bija darba darīšanas un draudzenes no veciem laikiem. Mana vecmāmiņa bija pa pusei krieviete, Krievijā dzimusi, tikai 12 gados viņa pārcēlās uz Rīgu un saka mācīties latviešu valodu. Man patika krievu tantes- laipnas, sirsnīgas, vienmēr ar kaut ko cienāja, bet nepatika krievu bērni- viņi trokšņoja, vienmēr bija barā, viņiem vienmēr bija kaut kādi man nesaprotami plāni...jā, un kad spēļu laukumā krievu puika piedāvāja man novilkt biksītes, apstiprinājās visas manas ļaunākās aizdomas- viņiem nevar uzticēties!
Skolā mums līdz kādai ceturtajai klasei bija krievu paralēlās klases- starpbrīžos mēs apsaukājāmies, puikas reizēm kāvās. Tad viņus kaut kur pārcēla. Bet pagalma krievi tepat vien bija, un mēs bijām sadalīti nometnēs- latvieši pret krieviem. Es pratu krieviski, vakaros man lasīja priekšā krievu dzejoļus, bet tas man netraucēja būt ar viņiem karastāvoklī. Turklāt, viņi bija tik uzskatāmi traucējoši- skaļāki, rupjāki, vienmēr atļāvās vairāk. Jā, bet kaut kāda nesaprotama pievilcība tur arī bija. Viņiem bija atļauts tas, ko aizliedza mums, viņi vēlāk drīkstēja palikt ārā, viņus kaut kā mazāk pieskatīja...gribot negribot- viņi bija paraugs, uz ko tiekties.
8. klasē es noskatījos filmu "Розыгрыш", un sapratu, ka gribu iet krievu skolā. Tā ir tāda jauka filma par pusaudžiem, ar morāli, kā jau padomju laiku filmās, Haratjans pavisam jauniņš tur spēlēja...bet mani piesaistīja kas cits. Mūsu skolā un klase neviens nebija tik brīvs, nevienam nebija tādas attiecības ar skolotajiem un klasesbiedriem...visi, pat paši dullākie, bija noslēgti sevī, norūpējušies par iespaidu, kādu atstāj uz citiem..ak, nu parastās latviešu figņas
Es pati biju tāda, ko ar to bija iesākt? Un man radās plāns, kā tikt no visa tā vaļā vienā piegājienā.
Tas izrādījās vienkāršāk, nekā es domāju. No sākuma gribēju tikt skolā, kura skaitījās laba, bet man bija sabojāts raksturojums, jo neiestājos komjaunatnē...Tad sapratu, ka jāiet, kur ņem, un atradu tādu skolu, tur komplektēja jaunu 9. klasi, un patiešām ņēma visus, kas pieteicās. Aizgāju, trāpīju uz mācību daļas vadītāju, kurs bija ebrejs, brīvi runāja latviski, un nejutās par manu ieceri šokēts. Direktore gan noprasīja: vai tu apzinies, ka krievu valoda ir grūtāka par latviešu? Uz ko es devu pretī, ka tā diez vai var būt, jo visi latvieši runā krieviski, bet krievi latviski- tikai retais
Viņa drusku padomāja un atteica, ka " mēs toties kosmosā lidojam!" Lai nu tā būtu. Es biju uzņemta.
Pirmo pusgadu es cietu klusu. Katru teikumu vispirms vajadzēja galvā sastādīt un pārbaudīt, un tikmēr saruna jau bija aizgājusi tālāk. Bet vienu es jau biju panākusi: neviens man nepievērsa īpašu uzmanību, man bija cerības iemācīties...nu, izturēties vienkārši, nepiespiesti, brīvi. Ar kompleksu nomocītajiem latviešiem es to neiemācīšos nekad, tas bija skaidrs. Krievu skolā drīkstēja tādas lietas, par kuram manā iepriekšēja skolā laikam taču giljotinētu: nobastot stundas, pasēdēt stundās kopā ar paralēlklasi, sakliegt uz skolotāju, ja situācija to prasīja. 9. klasē bija pārīši, kuru attiecības bija visiem zināmas un akceptētas. Lūzums notika vasaras darba nometnē. Pirmo reizi dzīvē es sajutos gandrīz tāda pati kā visi! Jā, tik maz man vajadzēja. Sajusties, kā visi, un lai citi tam noticētu. Šīs idejas vārdā es pat sapīpēju ar krievu meitenēm! Fui, nekas sevišķs, bet tas līdzēja. Mana nešpetnā tieksme strīdēties par savu taisnību līda ārā arī tur, bet tur tas neskaitījās nekas tik traģisks- to varēja norakstīt uz pusaudžu vispārējo tieksmi nepaklausīt, visi taisīja kaut kādus sūdus, tas bija ok.
Protams, pēc tam bija augstskola Krievijā, loģiski. Un,
чтобы служба медом не казалась- tā bija tehniskā augstskola. Es biju absolūti cieši nolēmusi sevi pārtaisīt, citas izejas nebija. Ha, augstskolā es uzzināju, ka ir vēl trakākas tautas par krieviem
