Laiku pa laikam vajag arī pārmaiņas, arī grāmatu lasīšanas ieradumos. Tā, ja esmu lasījusi smalkāku, augstvērtīgāku literatūru, vienu grāmatu, otro, trešo, tad vajag atslodzei kādu detektīvromānu, un otrādi. Tapat var būt posmi dzīvē, kad ir vairāk raižu un derēs pat kāda Kontinenta grāmata, un labsajūtīgāki periodi, kad iespējams ar baudu pievērsties nopietnākiem garadarbiem.
Svarīgs galvenokart sižets un izklāsts. Noformējums tomēr otršķirīgs, pieļaujot atkāpes, jo, ja ir vēlme izlasīt, tad var arī ekonomiskajā iesējumā, gadījuma pēc. Tulkojums, jā, tam ir nozīme, ir gadījies neizlasīt līdz galam, ja teikumi īsti nevirknējas.
Patīk Ziemeļvalstu sadzīviskā proza, ne gluži visi detektīvi, bet, jā, - dāņu, norvēģu, somu, zviedru daiļliteratūra. Ļoti patika, piemēram: "Pārāk resna, lai būtu taurenītis", "Mācītāja", "Ziema Stokholmā", "Māte un suns", "Māte un dēls", "Pamestā zeme", "Attīrīšanās".
