Es ļoti asiņoju. Nekādi nevarēju saprast no kurienes tā gāžas asinis.
It kā no kājas, bet noslaukot izrādās, ka nē. Tad no zoda. Arī nē, bet zem manis visu laiku asiņu peļķe.
Saprotu, ka šitā asiņojot man vairs ilgi neizvilkt un gatavojos atslēgties. It kā sāk ļoti nākt miegs, pilnīgs bezspēks. Škiet apjēdzu, ka lūk šādi ir mani pēdējie mirkļi.
Paša attieksme nekāda. 0 emociju.
Šitā, ja? Ā, nu ok, sapratu.
... nezinu, kā viss beidzās.
