Atceros sapni no tās vietas, kur sēžu pie galda kautkādā ofisā blakus zāles kumšķim uz gslda, un skatos, kā mazs, zaļš tārpels grauž caurumu galdā. Pēkšņi redzu - otrā galda pusē čūskulēns lien pa to caurumu ārā... Pēc brīža jau trīs! Saku otram cilvēkam, kas ar mani - laižam projām no šejienes, pa otrām durvīm... Ejam pa kautkādu rezerves gaiteni, priekšā durvis, domāju - kaut nu nebūtu ciet. Huh, vaļā, esmu uz ielas. Attopos, ka soma un telefons palika tā ofisa priekštelpā, eju atpakaļ, no otras puses. Ieeju tādā kā tirgū,esot šodien gadatirgus. Staigāju uz riņķi, tad saprotu, ka kaut kā nepareizi to somu meklēju... Satieku paziņu ar tādu zarainu neļķi, kā sīkziedu krizantēmu, šī saka, še paturi, esot dēlam nopirkusi, uz skolu vajagot, tieši tādu. Paņemu, turu, tad viņa saka - es te vēl pastaigāšu, bet tu to neļķi vēlāk man ienes pa ceļam. Labi, ienesīšu... Eju tālāk, koncentrējos uz savu somu. Beidzot atrodu tādu kā biroja galdu, ha, es gudra, jāpiezvana tak uz savu telefonu, tā es atradīšu arī somu. Brīnums, pat atceros un pareizi telefona numuru salieku... Pamodos, protams, no modinātāja zvana...
Guļu un domāju - es tak nezinu nemaz kur tā mana paziņa dzīvo, a solīju puķi ienest...
Tad pamodos pavisam. Huh, nav nekāda puķe nekur jānes...