Mandomāt, es saprotu, ko Broņa grib pateikt (nu, vismaz man tā šķiet
). Jo es arī parasti nespēju ne atcerēties, ne, vēl jo vairāk, atstāstīt savus sapņus. Vai nu vispār neatceros ko sapņojusi, vai arī tas ir bijis kaut kas neatstāstāmi haotisks, kas atstājis tikai pēcgaršu - patīkamu vai ne visai. Ļoti reti varu ko atstāstīt, kā to "skolas" sapni, piemēram. Tie "sakarīgie" sižeti man mēdz pa laikam atkārtoties, varbūt tāpēc tos atpazīstu un atceros. Faktiski pat drusku tā kā apskaužu tos, kas visādus raibu raibos sižetus nosapņo, tak jau nakti interesanti pavadījuši, ne tā kā es - laiku par velti zemē nometusi
