Labi. Ja jau jūs gribat, es arī varu uzrakstīt sapni ar virtuāliem tēliem. Tas gan bija ļoti sen, bet redzēju sapni, kur vismaz faktu līmenī viss bija skaidrs.
Mēs ar Minni bijām baznīcā (katoļu). Abas sēdējām un godīgi klausījāmies dievkalpojumu. Pie tam dievkalpojumu vadīja tplv, kurš bija katoļu garīdznieks, sapnī par to nekādu šaubu vai izbrīna nebija, it kā vispārzināms fakts, ka tplv ir katoļu garīdznieks.
Tad visi cēlās kājās un stājās tādā kā rindā pie dievgalda, saņemt dievmaizīti un laikam arī vīnu. Minne teica, ka mums arī jāiet, bet es atteicu, ka es taču nedrīkstu, jo neesmu katoliete, bet luterāniete. Tad Minne aizgāja un kā svēta, fanātiska katoliete ieņēma rindu pēc dievmaizes.
Es paliku viena, jo visi apkārtējie un priekšā sēdošie arī iestājās rindā, bet man bija tāda kā baiļu sajūta, jo es biju svešā baznīcā, mēģināju tā kā sarauties maziņa, lai mani neierauga. Nu it kā es, luterāniete, nedrīkstētu atrasties katoļu baznīcā, un it kā to tā varētu noteikt, ka neesmu katoliete. Tāda neaizsargātības sajūta bija.