sapnī kas tik nenotiek...

[Mangusts]

Šīrīta sapni pierakstīju tūlīt pēc pamošanās un labi, ka tā, jo bez pieraksta nekā vairs vakarā neatcerētos.
Celojums uz Vāciju ar busu. Pirmajā dienā mūs ved lēti un labi iepirkties. Izrādās tirgošanās notiek vilcienā ar indiešu ražojuma apģērbiem un indieši tos arī tirgo. Ilgi visko laikojam, noskatu tādu kā džinsa sarafānu - ne īsti vajag, bet labi izskatās un kko nopirkt derētu, lai gan cena pārāk liela - pie 60 Eu. Tomēr nolemju pirkt un pētu maka saturu. Atceros, ka vajadzēja būt pāris eiro simtnieku, bet pie kases izrādās ir divi desmitnieki un viena 100nieka naudaszīme,uz kuras rakstīts "rubliki".  Skaidrs, ka ar to nenorēķināšos, bet ar karti samaksāt nevar. Pārdevējs sakās preci atlikt līdz nākamajai dienai, jo gaidīt, kamēr atradīšu bankomātu šobrīd nevar - vilcienam jābrauc projām. Tālāk ceļojuma maršrutā paredzētas vakariņas, uz kurām mūs aizved uz Lido filiāli Vācija - nosaukums beidzās ar "-upīte", bet kāda upīte neatceros.

[reno]

čūskas, zīdaiņi, tie skaitās tādi zīmīgi sapņi. Mangust-lasīji čatā par indiešu precēm?

[Mangusts]

Nē, būšu telepātiski uztvērusi 

[kvadra]

Nu vienreiz man arī kaut kas pietiekami sakarīgs, lai būtu atstāstāms 

Pamanu uz ielas pazīstamu seju - tas taču mans klasesbiedrs, veselu mūžību neredzēts!
Es, priecīgi - Ivar! Ivar! (Gauži neraksturīgi man, jo parasti nemaz nealkstu šādas tikšanās ar samocītiem "kā tev iet" un "ko tu dari").
Vīrieša skatiens pārslīd man pāri, kā neredzēdams vai nepazīdams, tad viņš aizgriežas un iet prom. Palieku nesaprašanā - varētu saprast, ka negribēja apmainīties ar pieklājības frāzēm, bet nu tik klaji izlikties, ka neredzēja...  Noskatos viņam pakaļ - turpat netālu vīrietis apstājas, pie viņa pienāk jauna sieviete ar bērnu, viņš pieliecas un paceļ bērnu uz rokām... Ā, nu skaidrs - sieva tepat, laikam es nereizē un nevietā...  Kāda forša ģimenīte, abi tādi jauni, smuki un bērns...  Tad redzu, ka pie viņiem pienāk vēl kāds trešais - vīrietis gados, ar gandrīz sirmiem matiem, un tik ļoti līdzīgs tam, jaunākajam... Kā izspļauts, tikai vecāks. Paaudzes tiesu vecāks. Tēvs tātad... Akdies! TAS taču ir Ivars! Vecākais! Un jaunākais, tik līdzīgais - viņa dēls...   

[Samotrākes Nīke]

eh, tas jau bija pirms pāris dienām, ātrāk nebija laika ierakstīt, bet tagad uz detaļām vairs negribas iespringt, tomēr pateikšu dažos vārdos: atbraukusi/atlidojusi ar kaut kādu tipa ķerru uz gaisa spilvena, es uz Brīvības ielas satiekos ar Vinu Dīzelu, lai ietu uz hiphop deju cīņu, un viņš mani brīdina, ka policija var uzrīkot reidu, bet es atmetu, ka es jau tikai skatīšos, nevis piedalīšos    

[Mangusts]

Sapnis it kā nekāds, kaut kur citur bija jānakšņo ne mājās, bet atceros, ka dzīvokļa īpašniekam bija vācu vilku suns vārdā Zojs Tenšens...

[Camma]

Nezinu, ko par to teiktu Freids...
Kādreiz dzīvojām dzīvoklī 5.stāvā un logu rāmji bija nežēlīgi sapuvuši (realitātē). Reiz pat saucu meistaru un rādīju šim, cik trupekļaini tie ir - pakratīju vērtni un tā palika man rokā karājoties... no 5.stāva manā meitenes rociņā...
Tad nu ir tā, ka reizēm redzu veco dzīvokli un nekā citādi, kā tikai sakarā ar tiem logiem. Zinu, ka galīgi satrupējuši un knapi turās. Bet mūždien kādam ir darīšanas gar tiem logiem - jāver vaļā vai jāatbalstās, vai jāmazgā logus. Ir krituši ārā pa logu gan kašaki, gan otrpusis, gan citi cilvēki. Vakarnakt - mana topošā bet vēl nezināmā (reāli tādas vēl nav) vedekla.
Vienmēr esmu šokā un ar šausmām domāju, ko ieraudzīšu tur -lejā. Un vienmēr viss ir labi beidzies. Topošo vedeklu noķēru un ievilku dzīvoklī, sēdējām apkampušās un viena otru mierinājām.
Vot tādi kaktusi.

[Emīlija]

Es šonakt biju kaut kur jūras tuvumā, nezinu ko gaidījām ceļa malā, Tāds vējains, ne ļoti karsts, bet, jūtu, saule riktīgi laba, saku (kaut kam) - paņemam dvieļus, ejam kāpās pasuļoties! Runāts - darīts, ejam. Ejam, ejam... jūtu - kaut kur ne tur ejam. Saku - tak tālu būs, mums maz laika! Nē nē, viss ok, šite vajagot iet (pagriezties atpakaļ nevar - vienvirziena ceļš...). Pēdējais ceļa posms jau ved pa apsūnojušu klints taku zigzagā. Attopos uz tādas kā ķīnas mūra malas ar baseiniem. Sauļoties nav kur, škrobe.

(autobraucēja, vakardienas saulītes un šodienas baseina apmeklējuma krustojums)

[olgucis]

Šonakt sapnī es biju Margarete Tetčere un Strīpa vienā tēlā. Pat nezinu kura no tām vairāk. Mēs naktī ar visu vēlēšanas komandu braucam ar sabiedrisko transportu (tāds dzeltens skolnieku autobus) kaut kādās ar vēlēšanām saistītām darīšanās. Visu laiku mani mocīja doma, ko šai sakarā autobusā dara kaut kāds jauneklis aizmugurējā sēdeklī. Kaut kas lika domāt, ka viņam nav nekāda sakara ar komandas aktivitātēm. Ceļa galā izkāpām no busiņa kaut kādā mazpilsētā. Bija agrs rīts. Visapkārt vien stāvu privātās mājas. Tur visi arī izklīda. Bija tāds kluss rīts, tukšas ielas, dzidrs gaiss un kaut kur tur bija manas mājas.

[Mangusts]

Šonakt pabiju studentu vienībā - rīta junda, skrienu mazgāties, bet tur rinda pa durvīm ārā. Izrādās rinda uz brokastīm, bet uz dušām jāiet caur ēdamzāli. Dušu jau arī nav, tikai liela telpa ar dažādām izlietnēm, kas nodalītas ar zemām starpsienām. Protams, ūdens procedūras līdz ar to diezgan sarežģītas, vismaz man. Muļļājos tik ilgi, ka no savējiem palieku pēdējā un sāku satraukties, vai nenokavēšu autobusu uz strādāšanas vietu. Bet pa to laiku ārā sācis bbaigi gāzt lietus. Apsveru, ka steigas laikam nav, jo sienu vākt (reālā pieredze lauksaimnieku vienībā) tādā laikā nav prātīgi... Un tad mani apgaismo, ka vispār plānota bijusi... liepziedu lasīšana

[Spārka]

Netāla nākotne. Mēs ar vienu japānieti esam izgudrojušas enerģijas apmaiņas boksus. Izskatās aptuveni kā guļammaiss. Ielien vienā - saņem enerģiju, ielien otrā - atstāj savu lieko. Bet tie ir divi dažādi enerģijas veidi; liekā vienmēr cilvēkam ir, to tikai vajag transformēt vajadzīgajā.
Mums ir vēl trešais bokss/guļammaiss, kurā sasniedzams momentāls orgasms. To cilvēki reti izmanto, jo parasti steidzas. Pirmais bokss ar otro ir saistīti, nevar enerģiju tikai saņemt vai atdot. Ko darīt ar trešo, mēs domājam, gatavojam materiālus konferencei.
Mums ir telefons, pēc izskata kā kāds no VEF ražojumiem, bet tam ir 2 pogas, ar kurām ievada adresāta personas kodu. Telefons pārraida domas.
Un tad mums ir ideja vēl vienam guļammaisam, kas varētu atdzīvināt mirušos. Mēs gatavojam materiālus tai pašai konferencei, bet vienlaikus baigi diskutējam par ētisko pusi.
Un tad mums ir darba pārtraukums, un es kaut kādā lielveikalā pērku 3 litru burku ar marinētiem puķkāpostiem un frikadelēm, 3 eur. Kundze rindā pirms manis pukst  - frikadeļu gan tur ir maz..

[reno]

Viena epizode no dažādajiem sapņiem -
Skrienam ar meitu (vēl mazu) uz trolejbusa pieturu pie Akmens tilta, tur kur īstenībā tikai tramvaji iet. Saucu, ka mums nav taloni, bet tad priecīgi ieraugu, ka pie stūres sēž pazīstama sieviete, dzīvē ķīmijas doktore. Smaida, un saka, ka iedos biļetes. Es  gribu pateikties un savā saujā (!!) ieleju no pudeles brūngani pienainu  liķieri, dodu viņai iedzert, bet tad iesaucos, nē, tu tak pie stūres. Un mazliet negribīgi atdodu viņai pudeli, kurā ir apm. trešdaļa.

[Alstere]

Sapnis pirms darba nedēļas.
Darbā man monitors vecā lielā kaste. Ievēroju, ka caurspīdīgs - redzu ielu. Eju sūdzēties, lai arī nez kāpēc jūtos vainīga. Iedod jaunu monitoru. Tam ekrāns apmēram 5x10cm, cita brīva neesot.
Tā nu nāksies man tagad tā strādāt...

[reno]

Kāds izveicīgs literāts varētu visus sapņus sapīt kopā vienā fantastiskā stāstā -normāli taču tādas epizodes neviens nevar izdomāt


Vai arī SF vajag aizsargāt savas autortiesības

[Spārka]

Pēdējo nakšu spilgtākie momenti.

Sekss ar Raini (Pliekšānu), viņš ir students ne Pēterburgā, bet Lozannā. Pats sekss visai pliekans, kad viņš pēc tam pajautā, es saku - nu, ir bijis arī sliktāk, bet reti.

Mani no starptautiskas konferences nolaupa arābi un ved uz harēmu.

(Tikko) Ļepato 5 jenoti. Uzrodas milzīga anakonda, 4 jenotēni aizbēg, bet piekto es glābju, ņemu opā, nesu mājās. Atšķirībā no sugas brāļiem viņš ir viscaur ruds.