sapnī kas tik nenotiek...

[Broņa]

Jā.. Man vispār nav seksa tēmas sapņos.

[Lilith]

Man reiz bija jokains sapnis. Istaba - pilnigi tumsha, vienigais gaismas avots - zema lampa, kas karaajas virs apalja galda. Seezhu vienaa galda pusee un zinu, ka pazinja (lai gan tumsaa vinju neredzu) seezh otraa pusee. Vienigais, ko redzu ir cigaars, ko vinja smeekjee. Tas leeni iznirst no tumsas un tad atkal nozuud. Sarunaajamies briitinju, kad peekshnji vinja pieliecas, un es gaismaa redzu, ka vinjai ausiis ir iekarinaati lieli auskari, kas izskataas kaa dekoratiivi glazeeti virtulji - vagiinas It kaa ar Freidu neaizraujos, bet sapnis bija uzjautrinoss. 

[daddy]

.. es gaismaa redzu, ka vinjai ausiis ir iekarinaati lieli auskari, kas izskataas kaa dekoratiivi glazeeti virtulji - vagiinas It kaa ar Freidu neaizraujos, bet sapnis bija uzjautrinoss. 

visu mūžu biju pārliecināts, ka vagīna ir "uz iekšu"...

[Samotrākes Nīke]

Ha, man nesen bija seksa tēma sapnī - man piebrauca paraolimpiskais čempions boksā, kuram rokas bija tikai līdz elkoņiem. Vot pasakiet, no kurienes šitādi sapņi, brr.  Bet pats tāds neko, augums trenēts  

[Emīlija]

Biju Norvēģijā, atradu āmuļus. Pirmais bij tāds tievs un stingrs kāts ar lapām un ziedu kā kallai, tikai rozā
 Otrs ar diviem kātiem, uz viena tāds pats zieds, uz otra - citrons. Tālāk jau plūcu pūkainas margeietiņas. Smuks pušķis sanāca, un tie visi bija āmuļi, mhm, to es toč zināju. Man teica, ka Aglaja ar esot ar citronu atradusi, bet Marijai esot tāds, kur uz otra kāta ienaidnieks.
 
 

[ragana]

Vai Tu saprati, kas ir Marija un Aglaja? 

[Emīlija]

Vai Tu saprati, kas ir Marija un Aglaja? 

Nea, nav ne jausmas

[Luīze]

Man tāds vienkāršs sapnis bija...
Stāvu pieturā, gaidu sabiedrisko transportu. Ir tumšs, laikam jau pavēls, jo pieturā esmu viena pati. Pieturu apgaismo vientuļa spuldzīte.  Uz pleca man soma un jauna panna auduma iepirkumu maisiņā. Stāvu un kaut kāds iekšējs instinkts man liek pēkšņi pagriezties. Aiz muguras mani puslokā ir ielenkuši pieci bomzīgi bandītiska paskata vīrieši. Laikam domā, ka vientuļa sieviete ir viegls mērķis aplaupīšanai un varbūt kaut kam vēl. HA! Sagrābu jauno pannu aiz roktura un, neizņemot no maisiņa, kā zvēlu visiem pēc kārtas...    Visi gar zemi, bet es devos prom ar domu, ka gan jau šie nesūdzēsies policijā, jo būs kauns, ka kaut kāds sievišķis ar pannu šos nogāzis nevis cits bandītu bars.

[Zigfrids]

Kinorežisors, savukārt, šonakt sapņoja, ka viņa jaunā seriāla aktieri jau pirmajās filmēšanas dienās uzņemšanas pārtraukumā devušies uz tuvējo bodi, bet izdomājuši to vienu pieturu pabraukt ar sabiedrisko ... Aizvesti ar ātrajiem, jo kāda vardarbīga sieviete pie pieturas bez iemesla visus  . Tagad jāmeklē jauns sastāvs un jāsāk viss no sākuma ...

[itta]

Taisos uz koncertu ar kaadu, te peeksnji attopos vietaa, kur uz mani nesaas virsuu automasiina un  draudzene mani izglaabj. Tad seko sizets, ka man taa pat jaamirst. Ar treso reizi kaads man iesauj ko un es saprotu, ka esmu mirusi.
Redzu draudzeni, kura raud un negjeerbjas. Pamodos no taa, ka balsii raudu un aciis asaras. Raudaaju, par to, ka nespeeju vinjai liidzeet, remdeet saapes par manu zaudeejumu, jo naave un aiziesana ir neizbeegama ...
Taa diivaini un brrr, no taa ka nomirsu pat nebija bail, baidiijos tikvien, ka daudzko nepaspeeju un ka paliceejiem buus gruuti un saapiigi hmmm

[Minne]

Es, savukārt, sēdēju ratiņkrēslā, bija jātiek pa pastāvām trepēm lejā, jo nobrauktuves nebija. Sēdēju, grozījos, bet neviens nepalīdzēja. Tad sāku uzrunāt cilvēkus, lūgt, lai palīdz, tas aizņems tikai minūti no viņu laika...bet ikviens atrada kādu atrunu

[reno]

nu gan nakts -man nozaga mašīnu. Izeju uz tādas tukšas saulainas ielas, Matīsa pie Ziedoņdārza, skatos, nav. Arī raudāju, pamodos, tik laimīga, ka sapnis

[Spārka]

Centos izkļūt no paralēlās pasaules, kurā norisinās grāmatu sižeti.
Mums ar bijušo klases biedru ir tradīcija reizi gadā ar rituāla palīdzību aizšmaukt no reālās dzīves, lai kādas grāmatas atmosfērā netraucēti pamīlētos. Atpakaļ vienmēr nokļūstam vajadzīgajā vietā un laikā, un neviens neko nenojauš.
 Šoreiz esam nonākuši Stendāla lugā "Zaļā lapiņa". Parīze, vasara, 1800 kaut kāds gads. Smaržo liepas. Mums vienā brīdī jāsāk piedalīties sižetā, lai caur to aizkļūtu uz savu pasauli.
Izrāde notiek brīvā dabā, kaut kādā nelielā skvēriņā. Man ir vairākas problēmas. Vispirms, ir jāatceras, kā latviski pareizi izrunā Stendāls vai Stendals, un kur ir uzsvars. Pie viena cenšos atcerēties, vai zaļā lapiņa nozīmēja koka vai piezīmju lapiņu. Saprotu, ka neatceros lugas sižetu, un tas ir slikti, mēs varam netikt prom. Cauri visam uzmācīga doma - Stendāls taču nerakstīja lugas, mēs esam kaut kādā galīgi aplamā paralēlajā realitātē, tātad ir pavisam pavisam lielas ziepes...

[Minne]

Kā man gribētos nosapņot kkādas paralēlās realitātes!
Bet es sapņoju nereālas (it kā) lietas pierasti reālajā pasaulē

[Broms]

Vispirms reālas darbības.
Tosteris vairs īsti labi nestrādā un pie brokastīm tika nolemts, ka uz veikalu braucot jāatceras nopirkt jaunu.
Izdomāju, ka tomēr apskatīšos problēmu... A ja nu nav jāpērk
Meita ik pa brīdim pienāca un smejot teica, ka nevarot sagaidīt, kad varēšot pateikt"O, korķus izblieza"
/Vai kā nu tajā reklāmā saka/
Sapnis:
Korķus izblieza TV pults. Gribēju pārslēgt kanālu un bah.
Un dzirdu, ka meita saka: Korķus izblieza. Tik nevaru saprast ko viņai balss tāda dīvaina.
Pamostos.
Tv kā reizi zināmā reklāma. No turienas arī dīvainā meitas balss