Man šonakt sapņos arī bija vētra (dzīvē vēl nav sākusies, lai gan vējš pūš un jūra labi dzirdama pat Valteros).
Sākumā nevainīgi iesvētīju draugu jauno vann (kaut kāds pasākums tam par godu) - jaunākās tehnoloģijas, lielisks dizains (porcelāns ar koku), turklāt iekārta, lai var šūpoties, vienīgais - jocīgi sekla un ūdens noteka nebija līdz galam izveidota, tāpēc pašā vannā kaut kādas trubas, kurām būtu jābūt aiz sienas. Kad nu sāku posties mājās, sākās solītā vētra. Jocīgā tauta pabira ielās skatīties (vai tad tas droši?), es drošības pēc ar vēl pāris cilvēkiem pagāju mājas pavārtē uz blakusielu (liela arka kāda pusotra stāva augstumā kā staļinietēs), tā kā notiekošo varēju vērot uz abām pusēm. Sākumā viss bija salīdzinoši mierīgi, tad redzams kā labajā pusē tuvojas viens, divi virpuļviesuļi (te sarūk, te pieaug) un kreisajā pusē arī viens manāms.
Tad viss sāk lidot pa gaisu - kaut kur mauj govs, daudzstāvenei pa kreisi uzkrīt lvalis (nez kur pacelts?), kad nokrīt redzu, ka tā ir ļoti liela piepūšamā peldmanta (laikam no jūras atnesta...), labajā pusē vairāk krīt kaut kādi akmeņi, no sākuma mazāki, tad jau bruģakmens lielumā... Vārtu ailā dziļāk parauju vienu puišeli, jo redzu lidojam baigo bluķi, un tieši laikā, jo bluķis nokrīt tieši ailas priekšā un iegāžas iekšā ar dīvainu metālisku pieskaņu, šķiet, kādam blakustāvošam trāpa uz kājas īkšķa, lai gan nekādas reakcijas nav. Taču izrādās mans mobilais gan nez kā zemē mētājies un trāpījis zem bluķa. Turas kopā un strādā, lai gan ekrāns pamatīgi cietis. Tajā brīdi sāku apcerēt - vai šis ir, vai nav apdrošināšanas gadījums...
