sapnī kas tik nenotiek...

[Minne]

Tas ir nevis sapnis, bet nakts murgi, daddy!

[daddy]

Tas ir nevis sapnis, bet nakts murgi, daddy!

Pašai Tev murgi...normāli inženiera sapņi 4tās pakāpes sakne vai logaritms no PĪ ir murgi...


PS. par to zivi - padomāju, ka krievu zemūdene... nu OČEŅ LIELA

[Broms]

Daddy sapnis atsauca atmiņā čakarēšanos sapnī
Man vajadzēja Pantoni uzjaukt lejot krāsas pa taisno drukmašīnā. Pie kam no klienta bija info, ka toni vajagot zaļu un .. ar kaut ko tur. Šis bija Pantonis no 9! krāsām. Un vēl es nekādi nevarēju saprast kāpēc apkārt ir tik daudz cilvēku, kuri it kā grib palīdzēt, bet vienīgais, ko viņi cits caur citu bļaustījās, bija tikai tas, ka  esot pārāk liels troksnis un tas traucējot saskatīt krāsu.
Aizdzinu visus un pamodos

[Mangusts]

Gulēts slikti, sapņi - mozaīkā.
Vispirms laukos rāpos stāvā kalnā sienu grābt, kas jau no jūnija nopļauts guļ. Kalnu zinu, dzīvē paugurs, bet sapnī ar mokām varēju uzlīst, kājas jēzenēs slīdēja, nopļautā zāle traucēja un pie sevis domāju - kā tā Veidemane te uzkāpusi, jo zināju, ka zāles pļaušana bijusi viņas ideja.
Tad kopā ar diviem tipiem (esam tā kā policisti) cenšamies paslēpties no noziedzniekiem. Skrienam cauri balti krāsotām ne visai lielām telpām (ģērbtuves/garderobe?), šur tur durvis, sienas pārsvarā kā parets dēļu žogs, retumis vienlaidu. Ieskrienam kādā nelielā telpā, kuru no galvenās ejas vismaz šur tur nodala vienlaidu siena, divi nolienam kaktā cerībā, ka nepamanīs, trešais dodas izlūkos. Tad uzrodas večiņa, kas krāmējas ar ieročiem un mums diviem izsniedz pamatīgus stroķus, nosakot: divi pielādēti. Pēc brīža garām sāk skriet ļaužu bars - izsekotāji, pa vidu kaut kādi baletdejotāji un citas ar bandītismu nesaistāmas personas, bet mēs stūrītī ierāvušies, ar domu - labāk nešaut. Pēc kāda brīža no tās puses, kur pūlis aizskrējis, atskan blīkšķi un šķīst uguņi - viss bars nesas atpakaļ, dažs traumēts.
Tad jau uz kāda eskalatora/kāpnēm it kā joprojām slapstos. Gar malām grāmatplaukti, pamanu grāmatu par kaut kādu kriminālo autoritāti, kas izrādās noķerta (un jau pat grāmata uzrakstīta), bet neesmu to zinājusi, lai gan vajadzēja, gribu paņemt, bet garāmejošie traucē, beigās izrādās man rokās grāmata par kapteini Klosu vāciski, un kāds no garāmgājējiem nosaka: “O, es bērnībā to lasīju!”

[Luīze]

Sapnī Spārka mani uzaicināja uz savu lauku māju. Viņa pati nebūšot, bet man jāpieskata viņas viesi, kas tur tusēs. Un viesu tur bija daudz - lieli un mazi, arī dzīvnieciņi - kaķēni, kucēni un pat svītrainu mežaruksīšu bariņš. Telpas bija daudz, lielas un plašas, ārā baseins, kur bērni un cūcēni draiskojās. Iekštelpās seniori šūpojās šūpuļkrēslos pie kamīna. Diez ko daudz man darīt nebija - iekštelpās esošos nokomandēju ievērot 2 m distanci, bet pati devos uz istabu, ko izmantoja par noliktavu, parakāties pa plauktiem un kastēm, cilāju kaut kādas senas grāmatas, monētas un medaļas.
Paldies, Spārk, aicini ciemos vēl!

[Samotrākes Nīke]

Klīdu pa pilsētu - uz tā stūra pie viesnīcas "Latvija" iepretim MK ēkai kaut kādas trubas remontēja, tur sacelti tiltiņi, lai gājēji tiek pāri. Un iet ar kaut kāds ministrs ar portfeli, un viņu tur otrā pusē sagaida maza grupiņa protestētāju, un es arī eju tiem demonstrantiem garām un domāju, ka tur kaut kur jābūt arī Kundalim. Pašā rindas galā redzu divus puišus zaļganās kurtkās ar kapucēm, kas tik dziļi uz acīm novilktas, ka seju praktiski nevar redzēt, bet saprotu, ka K. ir viens no viņiem. Bet es vienkārši aizgāju tālāk, domāju, ko nu es viņu tā pēkšņi aiz piedurknes raustīšu    

[Trix]

Strādāju izdevniecībā, biju atvaļinājumā, bet atrados redakcijas zālē, kur sanāksmē plānoja jauno žurnālu. Neviens nevarēja atrast rakstu sarakstu. Man bija vecā versija izdrukāta, kur trūka daudz rakstu, saraksta apakšu nevarēja izlasīt, bija sasvītrots un aizrullējies. Vispār netaisījos iesaistīties, jo esmu taču atvaļinājumā, grāmatu lasīju. Bet gaidīju, kad redaktore sameklēs savu sarakstu...

Biju izšķīrusies un apprecējusies ar Šnuru (viņš arī Sergejs Šnurovs, grupa "Ļeņingrad"). Sajutos kā sieviete, kleitā, mati garāki un kuplāki... Viesu mājā (?) viņš klāja gultu, slaucīja ūdeni no matrača stūriem un stāstīja maniem puikām, ka tagad viņi nevarēšot gulēt pie mums. Nodomāju, ka nekad jau nav gulējuši, ja neskaita galīgu zīdainību un slimošanu, bet neko neteicu.

[Sapnis garš, visu vairs neatceros, bet atmiņā mierīga un laimīga sajūta].

Sēdējām viesu mājā, kas tagad bija telts pļaviņas vidū, netālu no mūsu pilsētas bijušā universālveikala. Viņš sāka smagi elpot un spieda roku pie krūtīm, es iesaucos "Infarkts", saucu kaut kam, lai izsauc ātros, apsedzu, tad sēdēju blakus, turēju apskautu, mierināju. Dzirdēju ārā ātros, izskrēju, ātrie uz ielas, es skrēju un vicināju rokas, bet viņi pabrauca garām pa ielu, neiegriezās. Pašā pēdējā brīdī pamanīja, aizbrauca, apgriezās un iebrauca tajā sānu ieliņā, kur es rokas plivināju. Skrēju atpakaļ uz to telti, atskatos - ātrie ieiet mājā, kas blakus. Apgriezos, skrēju turp, atrāvu mājas durvis un noaurojos kāpnēs, kas, viņi pilnīgi atsaldēti! Man līdzi jānāk, nevis te jāiet!

Atnāca uz telti, uztaisīja EKG, secināja, ka tiešām infarkts, vajag iešpricēt, bet viņiem trūkst destilētā ūdens, vajag atnest. Aizskrēju uz aptieku blakus mājā, viņiem neesot, aizskrēju uz otru aptieku, viņiem arī neesot. Skrēju uz redakciju, kas bijušajā universālveikalā, vismaz Venden ūdeni ieliešu. Pie sevis nodomāju, ka labi skrienu - ar basām kājām, bet akmeņi neduras pēdās, sānos nedur. Ieskrēju redakcijā, bet tur tikko grīdas izlietas ar izlīdzinošo javu. Skrēju pa telpām, meklējot Venden aparātu, noskatījos, ka aiz manis pēdas paliek, bet gan jau izlīdzināsies.

Atpakaļ teltī, bet neatceros, vai to ūdeni atradu. Mediķi teica, ka infarkts esot jau vecs, lielu cerību nav. Aizveda uz slimnīcu, paspēju tikai noglāstīt.

Šnurs nomira. Un tikai knapi mēnesi bijām precējušies, - pārņēma tāda vilšanās sajūta. Un vēl man tagad būs par mantojumu jāņemas, jācīnās ar alkatīgajiem radiniekiem?
Izlūdzos ieiet morgā atvadīties...

[Spārka]

Kaut kāds baļļuks. Man ir pielūdzējs, kas cienā ar liķieri Venta.
Tas arī galvenais sapnī.
Liķieris stiprs, garšo kā absints.
Galvenais, ka sapnī visi iedzeršanas parametri - siltumiņš utt.

[Trix]

Galvenais, ka sapnī visi iedzeršanas parametri - siltumiņš utt.

Par šo es vienmēr brīnos, ka cilvēki apgalvo - sapnī neesot krāsu, garšu, smaržu, skaņu un citu izjūtu. Dīvaini viņiem tie sapņi, man gan ir ar visu, ko var iedomāties, jocīgo sajūtu galvā un aizdegunē, kad nokrīti un atsities pret zemi, un orgasmu ieskaitot.

[Amālija]

Darba jautăjumă ierodos pie bijuśā śefa. Viņś t kyrklă un pliku pakaļu. Zinot viņa orientăciju, tas mani nesattauc. Viņam pilns kabinets ar grāmatām. Ieinteresě Tibo dzimta. K ćemu bi eto?

[Aste Risks]

Pāri pļavai steidzos uz aeroplānu, pretī nāca grūsna lapsa. Apmēram teļa augumā.

[reno]

 Rīgā kopā ar kaut kādu kompāniju esam uzkāpuši tornī ar platformu un vairs netiekam lejā. Tiek apspriesti varianti, es saku, ka jāizsauc ugunsdzēsēju mašīna ar kāpn''em, re, depo pretējā pusē ielai. Telefons piestiprināts pie sienas, zvanu 01. Man saka, ka tas var maksāt 100 -200, bet varbūt varot sarunāt.
Pēkšņi kāds ierosina, ka varam jau kāpt lejā paši, pa šaurām mūra vītņu kāpnēm. Jāpagriežas pa šaurāku eju, priekšā metāla durvis. Nobīstos, bet var viegli atvilkt bultas un izejam pagalmā. Blakus pagalmā tāda noplukusi koka māja ar 2slīpu jumtu, tur bērnu ballīte, sīkie bariem ložņā pa jumtu, sēž uz sarūsējušas notekas, kas jau liecas.

[Luīze]

Sapnī notika pārrunas starp "mūsējiem" un amerikāņiem. Starp pusēm bija upe, un sarunas tulkoja tulki abās pusēs un runāja megafonos. Es pārrunās nepiedalījos, sēdēju maliņā, ietinusies pledā, un vēroju. Amerikāņu puse kādai no "mūsējo" personām uzdeva jautājumu par ienākumiem, visticamāk potenciālas korupcijas sakarā. Es aizkadrā pasmējos un pie sevis noteicu "esmu bagāts - man pieder viss, kas ar mani ir noticis", un gandrīz uzreiz šie paši vārdi tika atskaņoti megafonā kā atbilde uzdotajam jautājumam. Pēc tam man pievērsās muskuļains miesassargs un vaicāja, kāpēc esmu ietinusies pledā. Atbildēju, ka man nav svārku. Pēc tam palūkojos, tomēr svārki bija  - ar rāvējslēdzi visā garumā.
Tā bija tikai neliela epizode no garāka sapņa, bet pārējo vairs neatceros.

[reno]

Par tām kāpnēm, ejām un durvīm -gan jau no Murakami kaut kādas atbalsis

[olgucis]

kaut kā gadījās, ka ... aizmigu pie galda. Nopietni, izdzēru dienišķo rīta kafiju, pārbaudīju e-pastu un nolūzu uz stundu. Sapnī biju kaut kādos kursos. Aiz loga skanēja mūzika, liekas bija jāsākas, kaut kādam pilsētas svētku gājienam vai karnevālam. Taisām, tak logus vaļā, lai labāk redzētu! Logi veci, ar zirnekļu tīkliem, bet tika veiksmīgi atvērti. Šaurā ieliņā cilvēku diezgan daudz un patiešām, garām noskrien kāds sākum skolas  bērnu bariņš... un ar to viss svinīgais pasākums beidzās. . Te sapratu, ka esam pirmajā stāvā un principā visi puspliki. Nu k čertu, tauta nesapratīs. Nost no loga un sākās mācību stunda. Uzdevums bija pierakstīt savus nākotnes sapņus (plānus). Droši vien, jo vairāk, jo labāk. Visi sāk cītīgi rakstīt, es meklēju tukšu lapu rakstīšanai un jau prātā rakstāmais, - uzlabot angļu valodas prasmes, beigt to māžošanos ar grāmatvedību un pievērsties nopietnāk pindzelēšanai... Bet nevaru nekur atrast kaut vai vienu tukšu baltu lapu, - nekur nav, prasu skuķiem, tām arī... Kaut kādas bērnu burtnīcas ar bildītēm, pat printerim nekā... Pa to laiku, kaut kāda džuse iesēdās pie mana galda, veiksmīgi to patriecu, bet te arī beidzās stunda. Ceļā uz māju, pārdomāju, nez vai tagad dabūšu sertifikātu. Kaut kāda tilta galā pie transformatora būdas ieraugu superīgu puķu pušķi. Pienāku tuvāk - būdā sēž dāmu bariņš pie svētku galda, bijuša darba kolēģes, galda galā jubilāre, droši vien, bariņš atnāca šo sveikt vārda dienā. Kamēr domāju, ka es ar tukšām rokām un tāpēc vajadzētu pa kluso pazust... izglāba kaķis. Uzleca uz manu galdu pārbaudīt kas ir palicis manā kafijas krūzē. Pulkstenis rādīja 12, darba diena pusē ;o)))