Ieraugu milzīgu zirnekli, kas lien pa tādu kā karnīzi augšā pie griestiem. Kāpju uz ļodzīga ķeblīša, tad uz galda, lai nofotografētu. Zirneklis stiepj lielu, koši zili-zaļu tauriņu un kamēr mēģinu nobildēt, apstājas un grauž tā, ka šņakst. Purns tāds kā sikspārnim, lecu nost no galda, bet zirneklis līdzi un iekož man kājā pie potītes. Uz grīdas redzu, ka pavisam neliels, kā tāda melna bumbiņa savilcies. Pamostos, tajā vietā kādu mirkli niez, it kā patiešām kaut kas būtu iedzēlis.
Nē, blusu mums nav.
