Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 180910 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #975 : 2021. gada 30. maijs, 16:26:55 »
Mājā ir panduss uz pagrabu, tam abās pusēs betona sienas. Līdz grīdai pilns ar ūdeni, un ūdenī guļ tāds kā zirgs, kā suns, nevar īsti saprast, bet zinu, ka zirgs, tikai laikam beigts, tāds kā čupā sakritis, sagriezies. Bet tāds pamazs, kaukāzieša izmērā. Kamēr mēs ar vīru skatāmies, viņš mēģina kustēties, bet ārā no turienes netiek. Mēģinām piecelt, nevaram, ne paņemt ir aiz kā, ne vietas tik daudz ir. Galva ir ārā no ūdens, iedodu rupjmaizes gabalu, zirgs apēd, iedodu vēl vienu, atkal apēd. Bet ārā netiek, tā kā iestidzis guļ. Zvanu 112, stāstu, ka mums mājās knapi dzīvs zirgs iesprūdis, mēs paši nevaram piecelt kājās, izstāstu visu, bet adresi nepasaku. Viņi atbild, ka atbraukšot, un noliek klausuli. Stāvu un domāju, kā viņi zinās, kur braukt, ja es adresi nepateicu. Tikmēr tas zirgs (jau lielāks) grozās, staipās un mēģina piecelties, bet tur vietas maz, slidens. Kamēr domāju, vai zvanīt un teikt adresi, zirgs ir piecēlies kājās. Atviegloti nopūšos, ka to adresi nepateicu, nebūs velti izdzenāti glābēji.
Zirgs smuks, sudrabaini pelēks, ar raibumiņiem, un nemaz nav dubļains. :D Sākumā īsti pēc zirga neizskatījās, tagad liels un smuks. Domāju, kā mēs viņu pa ziemu izbarosim, jāvāc siens. Ar izkapti eju pļaut, sapļauju, nesu mājās, bet zirga nav. It kā vīratēvs esot aizvedis. Neko sev, mūsu zirgu!
Vēl pēc kāda laika zirgs tomēr atradās kaut kur lielā zālē vai hallē.

Nez, kas man ar tiem zirgiem? :D Dzīvē nekāda sakara.





Redzēt sapnī zirgu − prieks un laime, tāls ceļš priekšā, labas cerības un panākumi, laimests loterijā, arī laba veselība.
Stalts un skaists − labklājība un panākumi.
Noslīkst − atrasties sliktā stāvoklī.
To barot − labklājība, atbrīvoties no rūpēm par iztiku.


Nu labi, protams.
Bet par gultā kāpjošiem un murrājošiem zirgiem gan skaidrojuma nav. :D
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Broms

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #976 : 2021. gada 31. maijs, 14:14:23 »
Neatceros pamatojumu, bet vajadzēja pārvietot kaut kādas metāla konstrukcijas.
Metāls pie kaut kādiem apstākļiem mainīja struktūru un kļuva par magnetizētu skaidiņu masu un tāpēc varēja mainīt konstrukcijas formu ērtākai pārvietošanai.
To piku nometu vajadzīgajā vietā un konstrukcija atguva iepriekšējo firmu un izturību.
Apkārtējie bija dikti izbrīnīti par redzēto, bet es smīnot pastāstīju, ka vajadzēja pamatskolā fiziku mācīties un  tā ir adgeloizā rubācija /kaut kā tml./

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #977 : 2021. gada 31. maijs, 14:21:47 »
Viena maza kripata, ko atceros.

Noskatījos, kā kkādā telpā biedējoši ātri radās zirnekļutīkli - burtiski auga un izplatījās acu priekšā, un uz tiem mudžēja mazu, zirnekļu tūkstoši  :f-palm:

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #978 : 2021. gada 31. maijs, 16:36:48 »

Atslēdzies daddy

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #979 : 2021. gada 31. maijs, 16:44:12 »
Viena maza kripata, ko atceros.
Noskatījos, kā kkādā telpā biedējoši ātri radās zirnekļutīkli - burtiski auga un izplatījās acu priekšā, un uz tiem mudžēja mazu, zirnekļu tūkstoši  :f-palm:


...mazie iebarošanai, lielie - uz ĀĶA! :D  savukārt zivis - uz naudu!! ...tā jebkuru sapni var "uz naudu" pārvērst... arī par blusām, jo zivīm blusu nav!

Atslēdzies Milka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #980 : 2021. gada 31. maijs, 23:58:43 »
Man Luīze lika krāsot "smoky eyes" un vēl plakstiņu vidū sudrabainas, spīdīgas ēnas.
Un tas viss tāpēc, lai pierādītu savai vīramātei,  ka tā daudzas krāsojas un tas nav nekas īpašs, tāpēc arī Luīze tā krāsosies.

Atslēdzies Luīze

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #981 : 2021. gada 01. jūnijs, 06:59:42 »
Ceru, ka Tavā sapnī es biju smuki uzkrāsota? :D

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #982 : 2021. gada 01. jūnijs, 10:19:44 »
Manā sapnī pēkšņi debesīs iznira tādi kā citplanētiešu milzīgi lidaparāti,  bet kā balts, spožs lidmašīnas karkass bez spārniem. Bija sajūta "tā, tas arī viss". Tad tie atkal izgaisa, kā izplēnēja

Viss sapnis bija tāds bailīgs

Atslēdzies Milka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #983 : 2021. gada 01. jūnijs, 21:23:15 »
Ceru, ka Tavā sapnī es biju smuki uzkrāsota? :D
Luīz, es Tevi nemaz neredzēju, Tu biji tā kā kaut kur sāniski aizmugurē. Bet! Es redzēju Tavu vīramāti! Viņa bija kopija vienai  apmēram 40-it gadīgai smukai, slaidai, tumšmatainai psiholoģei no kāda jūtubes kanāla, ko reizēm paskatos. :smile:

Atslēdzies Luīze

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #984 : 2021. gada 01. jūnijs, 21:47:30 »
Es redzēju Tavu vīramāti! Viņa bija kopija vienai  apmēram 40-it gadīgai smukai, slaidai, tumšmatainai psiholoģei no kāda jūtubes kanāla, ko reizēm paskatos. :smile:
Mja...  :faint: 

Pieslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #985 : 2021. gada 13. jūnijs, 08:41:35 »
Esmu es kaut kāda VIP persona, laikam oligarha sieva.
Mani nolaupa, tālsatiksmes vilcienu palaižot pa citām sliedēm.
Nekādas fiziskas darbības neseko, tikai paziņo faktu, ka mainīts galamērķis.
Saku kupejas biedriem, ka tas ir kā Kafkas labākajā romānā un aizraujos romāna pārstāstīšanā. Tāds sižets, tādas krāsas, tik kolorīti galvenie varoņi! (Tā kā pretrunā ar Kafku, kam viss ir samērā plakans un drūms).
Visvairāk žēl, ka pēc pamošanās romānu vairs neatceros :(

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #986 : 2021. gada 13. jūnijs, 09:38:25 »
sapnī man apkārtējie skaidroja, kā jāreģistrējas uz PayPal , vismaz četras reizes nakts garumā. Es , protams, uzklausīju, kas ko tur jādara , visus + un -, domās pie sevis ,- Nu nafig man to visu vajag?
« Pēdējās izmaiņas: 2021. gada 13. jūnijs, 10:05:11 no olgucis »

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #987 : 2021. gada 13. jūnijs, 12:11:48 »
Zagļi bija ietikuši manā dzīvoklī - viss savandīts, atvilktnes izrautas, aploksnes ar naudu paņemtas, maks ar visām kartēm no somas prom. Atceros - ienācu, skatījos uz to visu un kaisīju pelnus uz galvas - nu, kādēļ es tās aploksnes nepaņēmu līdzi/nenoslēpu, kādēļ somu ar maku mājās atstāju...tāda bezcerības, vilšanās un sevis vainošanas sajūta.

Sēdēju, skatījos uz savām izstieptajām kājām, kas bija nevis normālā izskatā, bet kā kādā anatomikumā izpreparētas - vienā plaknē, kā sedziņa, kā konservu bundža no augšas uz leju pārgriezta un tad visā laukumā izplāta. Redzēju asinsvadus, vienā bija izveidojies tāds kā 3x3cm lieluma trombs, kas pa asinsvadu zem ādas kkur pārvietojās kā tāds Svešais

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #988 : 2021. gada 13. jūnijs, 12:47:39 »
Ārprāts!!!


Es arī ar svaigiem sapņa iespaidiem... Pirms tā ieslēdzu TV "Superbingo" un ... nolūzu, droši vien lietus iespaidā. Slāju pa pilsētu. Zvana māsa, vai nevaru viņai pakaļ uz darbu atbraukt. Atceros, ka  viņai kaut kāda jubileja ( faktiski nav) , tas ir labi, ieskriešu puķu bodē, nopirkšu pušķi , pie viena pasniegšu. Uz ceļa kupenas ( ziema), uz pagrieziena pie puķu bodes, autiņi viena pēc otra ātrumā aiziet pa pieskari kaut kādā aizā. Laika pētīt, vai kāds dzīvs nav, man puķes vajag. Bodē pārdevējas  mani ignorē. Nu labi, nav jau uz dienas beigām nekas dižs palicis, bet tak var  vismaz paskatīties. sāku  "gāzt  podus" - neviens īpaši nereaģē. Nekas, pilsētā vēl  ir bodes... eju meklēt, pulkstenis kaut kur ap 17... man vēl mašīna jāatrod. Vienā no veikaliem radio paziņo, ka iekš Superbingo kāds vinnējis Bumbā rumbā 160 tūkstošus. Visi sāk  fantazēt, ko iesāktu ar tādu čunguru. Izeju ielā - pavisam nepazīstamā pilsētā un arī kupenu vairs nav - vasara. Visi joprojām runā par naudām, es esmu visu nokavējusi. Ar pūlēm piespiežu sevi atvērt  acis. Moins! Superbingo jau iet uz beigām, nē man ir jāredz, kurš tos 160 tūkstošus... Paritinu programmu atpakaļ.  Fui, - vispirms, runa nemaz nav par 160, otrkārt - neviens nevinnē! Un tici pēc tā visa sapņiem. Arī māsai nekādas jubilejas..

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #989 : 2021. gada 21. jūnijs, 13:26:42 »
Bijām ar puikām uz ezeru peldēties. Apkārt mežs, ap ezeru pļaviņa, smiltis, kaijas ezera otrā krastā vesels bars saklaigājas. Pilnīgs miers, saule spīd, silts, tā kā pievakare. Puikas pa ūdeni ņemas, es eju basām kājām pa siltu smilšainu ceļu gar ezeru un skatos, ka apkārtne izskatās kaut kā savādāk. It kā vienkārša vasaras diena, bet mežs tāds kā mežonīgāks, neizbradāts. Putni dzied. Es saprotu, ka ir noticis kaut kas, un cilvēku vairs nav. Mēs esam pēdējie. Tāda mazliet sērīga doma, ka puikām sievu nebūs, jo neviena vairs nav. Bet vienlaikus ir tāds dziļš miers, ka man nekas nav jādara, ne par ko nav jāuztraucas, nekādi rēķini, darbi, zvani, - nekā. Vienīgais - jāpadomā, kā tālāk dzīvot, vai palikt turpat, kur dzīvojam, bet tad avotiņš tālāk, vai pārvākties uz kādu citu māju tuvāk pie avotiņa. Bet laikam paliksim savējā, upīte netālu, jāuztaisa ūdensdzirnavas, vēlāk ģenerators. Jāaizbrauc, kamēr vēl var, benzīns jāsalej visos traukos, ko var atrast. Un ogas šogad jāžāvē, jo saldētava nestrādās.
Stāvu pie tā ezera, sildos saulē un izbaudu mieru.

Mostos, un līdz ar mošanos lien galvā "jāpiezvana tam, jāizdara šitas, jāaiziet tur, jānokārto tas..."

Un tāāāāā gribas atpakaļ tajā sapnī, kur vienīgā rūpe - mierīgi iekārtoties uz dzīvi bez cilvēkiem un bez pienākumiem no ārpuses.
Es visu atceros, Ričard...