sapnī kas tik nenotiek...

[Amālija]

Pieliekamās koka kāpnes. Man pa priekšu kāpj vīrietis, ar kuru taisos precēties. Viņš tur mani pie rokas un velk uz augšu. Man nav spēka pašai rāpties. Ar kreiso roku knapi piepalīdzu. Līdz augšai tiekam. Man uz sejas sejas maska. Vīrieša seju neredzēju, bet ir nojausma, kurš tas ir.

[Trix]

Stādīju kaut kādu augu šaurā un garā kastītē – tādā penāļa lielumā. Zeme kastītē pilnīgi šķidri dubļi, augam ir sakņu kamolītis izņemts no stādu audzējamā trauciņa, mēģinu to iekārtot tajos dubļos, bet katru reizi šis aizslīd. Bīdu pa to pļuru, lai augs atrodas zelta griezuma proporcijā, bat katrreiz kā noņemu rokas, tā šis atkal kaut kur ap vidu vai vienā galā. Laikam tā arī neiestādīju...

[Bobs]

... laikam jau šis sapnis līdzīgā kontekstā atkārtojas nez cik reizes.
Man ir jātiek uz Parīzi. Protams, ka pastāv visa veida sarežģījumi sapnī, lai tas process nenoritētu vienkārši. Kaut kā tiku līdz lidostai, bija sarežģījumi ar nokļūšanu un autostāvvietu, bet to es vairs skaidri neatceros. Tad - figviņzin, kur ir saglabāta biļete. Telefonā neko nevar atrast. Rakņājos pa visām malām - biļetes nav. Tomēr kaut kā esmu iekšā lidostā aiz drošības zonas jau. Lidosta milzīga, informācijas nav. It kā man ir nojausma, ka uz Parīzi jālido no K2 sektora, bet tāda sektora nekur nav. Norādes, protams visas tik haotiskas, ka neko no tām saprast nevar. Bet labi, ka vismaz zinu, ka man ir 1,5 h laika. Braukāju pa eskalatoriem, nobraucu pārāk zemā stāvā, tur - peldbaseins, sauna un fitnesa zāle. Atpakaļ nevar tikt, nav atbilstoša eskalatora. Bet tad kaut kā tomēr esmu ticis, maisos pa tirdzniecības platībām, meklēju K2 sektoru. Pamostos un vēl domāju - kur tas K2 sektors varēja būt un kāpēc es neskatījos monitoros, tiem taču bija jābūt (sapnī tādu nebija). Pofig, gulēju tālāk, jo vēl bija 1,5 h līdz modinātājam

[Amālija]

Dzēru trakoti garšīgu kagoru. Piedāvāju mellenei, viņa atteicās.

[reno]

Baacien, man liekas tas kaut kā saistīts arī ar tava vīra kombučas pudelēm

Esmu pie manas tantes un onkuļa (nelaiķi, alko nav mutē ņēmuši). Māsīca rāda, ka viņi sagatavo ūdeni kandžai -tāda kā liela burka, piebāzta pilna ar spīdīgām lietām. Eglīšu bumbas derot jebkuras, pa vidu zeltītas šauras lentas. Tur jau ir ūdens, māsīca lej vēl. Notiekot kaut kāda elektrolīze un ūdens būs ļoti labs. Trauks ir nokarsis karsts, tā, ka roku pielikt nevar. (vakarā gludināju un lēju gludeklī ūdeni, ka čūkstēja vien)
Mani šī ideja spārno, pieeju pie tāda kā ekrāna un ar roku strīpiņā rakstu sapforumam: Esmu nolēmusi ražot moonshine viskiju

[reno]

Mēs ar Amāliju strādājam kopā kaut kādā iestādē. Es nesen esmu pieņemta. Istabā gar sienām tādi mazi rakstāmgaldiņi, pie kuriem sēž darbinieces. Viena ienāk, paziņo, ka visiem jāiet uz sapulci. Man īpaši piesaka, jo pavasarī skatīšot rezultātus. Mēs ar Amāliju negribam iet. Amālija man piedāvā biļetes uz teātri, bet es atsaku, jo pēc tam tik vēlu ar vilcienu uz mājām negribu braukt.
  Vācu mantas, lai ietu mājās, kaut kādas drēbes, kas jāsašķiro un jāsabāž 2 lielās somās. Galvenais, meklēju un nekā nevaru atrast papīru un rakstāmo, lai sapulcē varētu kavēt laiku un zīmēt. Redzu, ka jau 17, un man būs jāatsēž sapulces laiks līdz 18

[Amālija]

Uz sapulci galvenais ir aiziet. Tad ieskatīties telefonā, atvainoties un notīties. Uz kādu teātri bija biļetes?

[reno]

Man liekas, ka uz Jauno, un sapnī bija pat nosaukums, kaut kas antīks, viens vārds
Es tev gari skaidroju par to vilcienu vēlu vakarā, ka man nebūs, kas atnāk pretī 12os uz staciju

[Aste Risks]

un sapnī bija pat nosaukums, kaut kas antīks, viens vārds

Kaligula , teiksim 

[Mangusts]

Arkādija...