Es maldījos pa Jelgavu(??), visur remonti un apbraucamās zīmes, līdz vairs nezināju, kur esmu. Un pēc skata tā nebija Jelgava. Beigās tumsa, esmu jau izmisumā, pēkšņi atveras gaišas durvis un nepazīstams vecs vīrs kaut ko saka par manu sen, sen mirušo vecotēvu. Es iesaucos -vai jūs mani pazīstiet? _-nē, bet vecpapu gan. (Viņam tagad būtu 115 gadi). Un tad kaut kā viss nokārtojās, es laikam varēju tur pārnakšņot, tātad sapnis -viss būs labi.