Man šķiet, ka tā neiecietība pret otru pusi rodas aiz tā, ka ilgi dzīvots kopā. Gadiem ejot, sāk likties, ka otrs domā tāpat kā tu un visam "it kā jābūt skaidram" gandrīz bez teikšanas.
Un vēl - ne ģimenes kontekstā, bet speciālists-klients kontekstā esmu pamanījusi, ka speciālistam trūkst vēlmes kaut ko skaidrot nevis no saviem augstumiem, bet noslīdēt līdz klienta līmenim (ja tā var teikt) un skaidrot klientam saprotamā valodā.