Esmu novērojusi 2 tipu sievietes, kas uz darbu.
1. Krāsojas katru dienu.
2.Nekrāsojas nemaz.
Tas, protams, nav vakara grimms, bet parasti skropstu tuša vai acu līnijas, lūpukrāsa ne vienmēr.
Es piederu pie tām, kas krāsojas atkarībā no noskaņojuma un reizēm uz sevi ir dusmas - vai tiesām nevaru saņemties un vienmēr uzkrāsot skropstas vai arī darīt, kā pašai patīk un vispār nekrāsoties. Pārrunājot ar kabineta kolēģēm, viena uzskata, ka sievietei vienmēr jāizskatās skaisti, bet otra saka, ka āriene un visi tie vipendroni ir tik nesvarīgi. Ik pa laikam piekrītu abām, bet pati tiešām izskatos atkarībā no noskaņojuma - vai nu ļoti pārdomāti vai pelēka un nemanāma.
Vai jūs uzksatāt, ka sievietei obligāti kaut kāds minimums ikdienā jākrāso?