Krāsošanās ikdienā

[Kalniņa]

Vecākā tēmā tepat palasīju, ka daudzas ikdienā krāso tieši lūpas.
Tušu, manuprāt, viegli visu dienu saglabāt, tikai ik pa brīdim jāuzmet acs, vai nav izsmērējusies, to taču otrreiz dienas gaitā nekrāsosi, par ēnām nezinu, tās reti lietoju.

[Mango]

Man ir spīdums lūpam vienmēr. Savādāk sausas, sāp un sprēgā.

[Emīlija]

es nošautos ja man visu dienu būtu ar grimmu jāstaigā... nu tādu, kārtīgu - bāze, pūderkrēms, pūderis, tuša, ēnas, lūpene... un vislaik jāuzmana lai aci nepaberzēju un lūpukrāsa nenoiet un nenosmērējas... brrr

[Mango]

Par grimmu darba intervijā brīdina. Ir meitenes atteikusās.

[Broņa]

Un tad ap pusdienlaiku tāda pusēsta lūpene. Un tuša izsmērējusies. Un apmetums nobiris no sejas, vietām atsedzas vasaras raibumaina āda, ir redzēts, jā.

[Kalniņa]

Ņevajag pārspīlēt, t.s.apmetums nekad nebirst, tuša- kāpēc lai izsmērētos? Es kā abu frakciju(gan krāsotā, gan nekrāsotā) pārstāve, saprotu abas puses, bet, nē, kosmētika uz sejas nekā mani neierobežo.

[Nomade]

Būtne, kura skaisti plivina pielīmētās skropstas, bet tai pat laikā neko sakarīgu pateikt nevar - tas ir cits jautājums.
Es sapratu, ka runa ir par normālām dāmām, kas - vienas uz darbu iet krāsojušās, otras - nekrāsojušās. Ja es būtu priekšnieks, man būtu pofig, vai tu šodien krāsota vai ne. Galvenais ir darba rezultāts.
Ja no pašsajūtas viedokļa, tad mana pašapziņa ir lielāka, ja zinu, ka izskatos labi - bez pleķiem, sausām lūpām un sausu ādu.

[Mango]

Es mēdzu berzēt acis. Tad man vsl stresā jābūt, lai neaizmirstu, ka tuša ir un ka nevar berzēt.

[Nomade]

Ja acis gribas berzēt, tām ir kāda kaite. Vai tuša nav īstā.

[Kalniņa]

Ja Tu krāsotu acis, Tev pat prātā neienāktu tās berzēt, tici man
Jā, runa ir par normālām dāmām ar mēra sajūtu.

[Nomade]

Šai sakarā - esmu novērojusi, ka manām acīm nepatīk svaiga tuša. 2-3 gadus veca - jā, būs tieši laikā!

[Nāra]

Mango,vai tad Tev nav kontaktlēcas? Tad kā Tu berzē acis?!

[Mango]

Uzmanīgi berzēju. Pāris reizes esmu "pazaudējusi" lēcu.
Man no rītiem nāk miegs, tad berzēju. Es varētu krāsot tad dienas vidū, kad vairs nenāk, bet tad tā padomāju, kāda jēga, drīz jau vakars.

Atceros, delfu laikos bija kašķi par koptām un nekoptām sievietēm, visas nekrāsojošās bij nekoptās.

[Nomade]

Es to tēmu atceros!

[Trix]

Maksimums - skropstu tuša. Dabiskās puspelēkās tomēr bik pēc sivēna atsit.   Agrāk pa kādai pumpai nācās piesmērēt, pēdējā laikā mazāk.
Aber nenomirīšu, ja pusceļā attapšos, ka kaut kā nav sanācis uzkrāsoties.
Viss pārējais iet pāri maniem spēkiem. Svētkos jā, tad var arī kaut ko uzzīmēt, bet ikdienā kaut ko ziest uz ģīmja - lai dies nogrābstās... Un tad visu dienu domāt, lai nepakasos, nepaberzēju seju... nedod dies vakarā vīrietim/vīram pie uzvalciņa pieglausties... Ja ar visām dabiskajām krunkām izskatos labāk, nekā ar aizkrāsotām - kāpēc mocīties? Bet nemanāmi aizkrāsot zilos lokus man līdz šim nav izdevies.

Jaunībā atmācījos no tonālajiem sejas krēmiem - pēc jauki pavadītas nakts izskats kā khmm, ne pārāk smagas uzvedības būtnei. Tas, ka nakšņošana ne tuvu savai gultai par nopietnību neliecina, nav rīta tramvajā jāizrāda visiem pēc kārtas.

A štamps "nekopta"man pie kājas. "Nekoptās" kājas - bez franču pedikīra ar milimetrīgiem nagiem baltu malu.   Toties bērnus var samīļot, neīdot par sabojāto grimu.