Svaigi ierakumu stāstiņi

[Mao]

Pa rāciju:
- Alfa 1 izsauc Alfa 4!
- Alfa 4 klausās.
- Alfa 4 drīkst pamest pozīcijas un doties uz štābu pusdienās.
- Paldies Alfa 1, mums pieveda pusdienas un esam paēduši.
- Tad Alfa 4 padi@siet.
- Ha ha ha ha ha!!!
- Alfa 4 atlikt ņirgt. Gaidāms nopietns pretinieka uzbrukums jūsu pozīcijām, tā lai neviens pats neapdir@tos!
- Alfa 1. Alfa 4 sapratu. Visiem padir@t.

[mellene88]

 

[Mao]

Kāds ļoti bedīgs amerikāņu tanks, bēdīgs, jo pa gaišo dienas laiku tika iemānīts lamatās un "saspridzināts" uz vella paraušanu un tādā veidā kritis kaunā, naktī noslēpies krūmiņos. Pretinieka izlūki, neko ņirdzīgu nenojaušot, pielavījušies izpētīt "ienaidnieka" plānus un iespējas. Tas dzelza gabals, visdrīzāk siltumradaros, pamanījis bariņu nezināmas izcelsmes bezkaunīgu zeļļu, negribēdams otro reizi palikt muļķos, spiedis pedāļus grīdā un laidis ļekas vaļā. Nu neko, ja jāskrien - jāskrien, laikam darīšanas. Izlūki viršos slēpjas un štuko tālāk, kur rāpot, ja nu gadījumā ir atklāti. Pēkšņi tankam pakaļ aiznesas kareivis ar lāpstu viena rokā un tualetes papīra rulli un biksēm otrā rokā. Lieki piebilst, ka skrienošais kareivis, visdrīzāk smieklu histērijas dēļ, netika nedz "nošauts" mugurā, nedz gūstīts. Nu vai šamā nenormālā mērkaķa ātruma dēļ...

[Mao]

Iz kāda forša kareivja vakardienas pieredzes...
"Dodos nakts patruļā pa mūsu nometni, lai parliecinātos, ka viss mierīgi, tuvējie krūmi nekādus pārsteigumus neslēpj un es mēness spilgtajā gaismā nepamanīšu starp kokiem spokojošos naidnieka siluetus vai savējos pa kluso dzeram. Pret Hammera riteni atspiedies, guļammaisā ar visiem zābakiem un automātu iekārpījies, krāc 150 kilogramīgs kareivis. Krāc vareni - brrrr, brrrr, brrrr un brrrrr. Es šam metru attālumā klusu palavos garām. Lai guļ cilvēks. Viss mierīgi. Pēc pusstundas atkārtoju maršrutu. Jau no tāluma dzirdu, mans draugs - brrr, brrr, brrr un brrrr. Nu lab. Vēl pēc pusstundas atkārtoju maršrutu, viss klusu, viss mierīgi. pat jokaini un spokaini un nedaudz bail.
Te pēkšņi draugs - BRRRRRRRRRRRRRRR! GANDRĪZ PANIKĀ TO ZELLI "NOŠĀVU", cik labi, ka automāts bij uz drošinātāja,  bet savas bikses es gan "nošāvu" 100%"

[mellene88]

Mao!!?? kur tu atrodies???
Viss labi??

[Broņa]

Jā, Mao laikam sargā robežu, par ko Tex te visu laiku besās, bet reāli neko nedara..

[tex]

Jā, Mao laikam sargā robežu, par ko Tex te visu laiku besās, bet reāli neko nedara..

malacis! vismaz kāds kko sargā... citādi pilnīga anarhija... un migrantu u.c. bārdaino paltrakos patvaļa

[Mao]

Mao!!?? kur tu atrodies???
Viss labi??

Bij divdiennieks ar armijniekiem kopā - lūk i saklausījos visādas gudrības...

[Mao]

Slēpnī pirms uzbrukuma jeb uzmanīgāk kungi, uzmanīgāk:
 - Pielādēt ieročus!
- Patronu stobrā!
- Ieročus kaujai!
Te pēkšņi "BLADĀC" un vietnieks nobliezis komandieri...
...paaugstinajumā, kā divus pirkstus, 5 sekunžu jautājums.

[Mao]

Kaujas karstumā var nesadzirdēt izmaiņas:
"Es aiz koka, riebīgais otrā stāva logā. Šis ielenkts, es zem krustuguns. Nu ne ko, karos ar šo. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC.  Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC.
Un tā, līdz no aizmugures kāds ļoti uzmanīgi uzliek roku uz pleca un mierīgā, mierīgā balsī teic: kungi, nomierinieties, kauja jau sen beigusies...".

[Mao]

Iet 5 brašuļi patruļā. Visi brašāki viens par otru un viens vēl tipa pieredzējis un galvenāks, tas iet pa priekšu. Nu tad tas arī pamana auklu uz takas. Nu skaidrs, lamatas. Palūko tuvāk - toč lamatas. Visbrašākais ņemas "atmīnēt" un protams "BABĀHHH!". Te no krūmiem lec ārā divi iezīmētie, jeb kuratori, jeb pa tautiskam - tiesneši un saka: bē bē, jūs visi beigti, guļās gar zemi līdz tālākiem rīkojumiem.
Savukārt komandieris, dzirdot to pašu "BABĀHHH!", pa rāciju sāk uztraukties un nervozēt, citiem vardiem, aizsūta vienu pačolēt, kas par ķezu. Nu un šams ziņo:
- Alfa 1, te Beta 5.
- Alfa 1 klausās.
- Pieci mūsējie "rokas, kājas pa gaisu, smadzemes krūmos". Kuratori ķiķina.
- Ko līda?
- Atmīnēt!
- KO LĪDA, TEV PRASA???????
Morāle: Nav komandas "no poda nokāpt", sēdi un priecājies. Dzīvāks būsi.

[Mao]

No Warpedia:
Sēņotajs jeb mycota maniacus vulgartis -
Ja laikus nepamana, spējīgs palīst pakaļ sēnei zem rūcoša tanka, brist cauri apšaudes zonai, pēkšņi mainīt virzienu ieraugot jaunaudzi gāzošu kapurķēžu tehniku (pie kam parasti metas tieši tai ceļā). Parasti tiek izķerts un padzīts, tad klusi burkšķot mēģina ar līkumu (jo kareivji tak stulbi un viņa sarkano kuli neradz) atgriezties un to, zem tanka  noskatīto, sēni pa kluso izķeksēt. Vietējais sēņotājs parasti paķer līdzi kādu svešo un tas svešais to dienu tad nolād visu atlikušo mūžu, jo sēņošanas vietā viņi tiek gaiņāti kā trakas mušas un nespēj izsprukt dažādu līmeņu aprīkojuma dēļ.

[tuk]

Šis izklausās pēc Ādažu poligona rudens ...

[Mao]

Sēdi tu ierakumā. Pavēle - nestresot. Nedod dies, tu esi tāds mudaks kas, kaut kam nočaukstot - izšauj, da kaut pretinieka virzienā. Pretinieka novērotāji un/vai bezpilotnieks kas, kā maitu lija ganās apkārt, momentāli noteiks trobeles epicentru un uzgāzīs tev uz galvas vai nu zenītraķeti, vai raķeti gaiss-zeme no iznīcinātāja, kas ganās anoloģiski, tikai augstāk un saraus tevi gabalos un vēl kaudzi tavu biedru 100 - 200 m. rādiusā. Neviens ar tevi nekaros un spēkus netērēs. Klakc un gatavs. Un pat, ja tev paveiksies un tā nenotiks, vēl pirms otrās reizes tevi nomušīs savējie.
Šitamie principi arī sadzīvē noder.

[Mao]

Iz viena forša kareivja pieredzes.
"Sēžam ar pārinieku ierakumā, sedzam flangus kolēģiem, šie attiecīgi mums. Nu ideja, kā māja - bliežam pa diognāli, kolēģi ar - sanāk, ka mums dēļ pašu uzbērta vaļņa iešaut paurī nevar, bet mēs krusteniski, jeb kuru, kas skrien virsū kolēģiem, dabūnam rokā. Kolēģi tāpatam. Un mūsu šāvienu neredz - jo pa diognāli. Nu skaidrs, pa lielam, ja? Nu rau, un manas diognāles (apšaudes) zonā, tiešā virzienā uz kolēģiem nesas ap 15 gabali, pinoties paltrakos, nešpetni šķendoties un un spļaujot zilas liesmas no visām arkebūzām, kas pa rokai, kišlakā paķērušās, pārsvarā AK izskatā. Zobenus pieminēju? Ne? Lūk, zobenus šamie nevicināja. Bet auroja, kā traki. Man ierocis kaujā, es nemaz pārinieku netraucēju, lai sedz kolēģus uz otru pusi, pats gudrs, davai iztērē aptveri, fiksi otru, uzkabē vēl divas un uz abiem vēl divsimts patroņi kastē, vispār nervu nav - ap 20 sekundes, un neviens nekur neskrien un nestreso, klusums un miers. Un te kā sāk viens no pretinieka pozīciju puses nelabā balsī sūkstīties..... ."
Morāle: ko lien ar basām kājām tieši uz maizes naža?