Nata tā kā puisi atraida, jo puisis grib tikai gultas priekus. Tad puisis viņu sauc par saimnieci uz savām lauku mājām, un viņa mirklī piekrīt gultas priekiem. Kā tad tā - puisis taču ne vārda nav bildis par precībām. Nav arī nepārprotami teicis , ka viņa ir viņa vienīgā, mūža mīla , pārāka par visām citām skuķēm. Tā vietā tikai prātuļojumi, ka pasaulē ir šitādas un šitādas un tādas meitenes.
Tomēr gribas uzteikt krodzinieka Kārļa atveidotāju - tajā šausmīgi samākslotajās krogus ainās viņš ir cik nebūt ticams.
Krodzinieka mammas tēls un izdarības ir viena vienīga parodija - sākot ar zaļo ļiķieri un akordeonu gultā, apkārtējo zemju sagrābšanas plānošanu pie kartes (!!!) ar zīmuli rokās un beidzot ar dzirnavu īpašnieka indēšanu un noslepkavošanu iebelžot ar airi.
A Jēcis - man liekas kā nepārģērbies mūsdienu čalis, pa taisno iemaldījies filmēšanā. Par saimnieka -kazkopja dejām ar tamburīnu zīda halātā jau pieminēju.
Stilizācija ta stilizācija, bet kas tas ir, kā veidotāji to domājuši? Drāma, komēdija, parodija?
