mm, romānā, Jēcis Nati bildina, kad vēl nezin, ka viņa stāvoklī? mūsu UG variantā Jēcis par superpozitīvo iezīmēts, kas bildina un sola mīlēt bērnu kā savu.
Romānā raksturi daudz vairāk izstrādāti, it kā vienkāršas darbības nes dziļu jēgu.
Iepriekš jau rakstīju, romānā Dziļums 100-ām reižu uzsver Jēča neglītumu, bet Ēriks jau arī smukulis nav, vai ne? Pievilcīgu dara pašpārliecinātība un domājamā bagātība.
Kad galu galā Nate uzkāro Jēci, tad viņš kļūst gana izskatīgs. Domāju šī līnija diez vai būs.
No romāna spilgti atceros ainu, kad Jēcis aicina (jau kuro reizi) Nati pie sevis, sola viņai nodrošināt visu, cik vien spēs un tad, plānās drēbēs no mājas izskrējis Nati pavadīt, jo domā, ka viņa tūlīt nāks atpakaļ, salst un gaida. Tas jau pietiekami par Jēci izsaka.
Nates aprēķinātājas dabu diez vai parādīs, seriālā viņu ceņšas parādīt kā mīlīgu vientiesīti, kas ar centību kļūst par "self made man".
Jā, romānā arī tas ir, bet raksturs krietni sarežģītāks. Mīlīga, skaista un ļoti čakla kalponīte, kurai vienlaikus ne mirkli nav žēl vai neērti par Liesmu.
Vēlāk pie Ērika viņa strādā, strādā, strādā, daudz ko panāk, kļūst bagātāka, bet arvien badīgāka, asāka, neiecietīgāka .
Ā, un starp citu, nekad nepucējas, Tīrīga un kārtīga jā, bet neizdos lieki naudu par ko skaistu.
Krūze beidzot saplīsa!!!! Dziļi simboliski
Krūze tur plīsa daudz reižu. Pirmo reizi mazs robiņš, kas tiek rūpīgi salīmēts, tad vēl mazdrusciņ ieplaisā, atkal saglābj un salīmē, līdz sašķīst druskās.
Tā teikt, dzīvi var līmēt daudz reižu, līdz neglābjami sačakarē
